ĪSUMĀ:
- Volejbola masveidība un iekļaušana Murjāņu sporta ģimnāzijā nenodrošina pilnībā profesionālu nacionālo izlasi
- Nopietni kaldināt volejbola prasmes sporta veida specifikas dēļ var sākt tikai pusaudžu vecumā
- Latvijas Volejbola federācija joprojām lielākoties atkarīga no valsts un starptautisko partneru dotācijām
- Volejbola popularitāti un spēlētāju izaugsmi bremzē spēcīgu pieaugušo komandu deficīts
Tāpat volejbols ir privileģēts ar atrašanos valsts pilnībā uzturētā sporta internātā Murjāņos, kamēr basketbolam, futbolam un hokejam šādas iespējas nav. Tomēr pat visi uzskaitītie faktori neļauj Latvijas vīriešu izlasi nokomplektēt tikai no profesionāļiem. 
Latvijas Volejbola federācijas (LVF) valdes loceklis Kaspars Timermanis atzīst, ka jautājums par Murjāņu sporta ģimnāzijas atbilstību mūsdienu sporta attīstības tendencēm ir pārdomu vērts.
"Šobrīd izvēle jebkuram vecākam sūtīt savu bērnu uz Murjāņiem ir, es domāju, ļoti lielu pārdomu vērta," teica Timermanis. "Tad ir jautājums: vai mums saglabāt un pieturēties pie Murjāņu modeļa, vai drīzāk skatīties tās reģionālās vietas, kas mums šobrīd jau ģenerē pietiekoši labus talantus."
Bijušais izlases volejbolists un galvenais treneris Valts Mihelsons savulaik ir cīnījies, lai volejbola attīstības centru izveidotu Mālpilī. Viņš uzskata, ka labākajiem talantiem jābūt koncentrētiem vienuviet.
"Mēs esam pārāk maz, lai mums katrā reģionā būtu laba komanda," sacīja Mihelsons. "Tie ir, protams, līdzekļi, lai uzturētu katrā reģionā savu internātu."
Volejbols ir demokrātisku izmaksu sporta veids, taču cīņā par talantu tas piekāpjas citiem sporta veidiem.
Mihelsons to izskaidro ar volejbola specifiku, kas nav piemērota sākumskolas vecuma bērniem.
"Bērni sāk nobriest 12–14 gados, kad var sākt lēkt, izpildīt vingrinājumus lēcienā, var pilnveidot savu spēku," paskaidroja Mihelsons. "Pirms tam būtu jābūt vieglatlētikai, futbolam, kaut vai basketbolam, bet bērni būtu jāpiesaista konkrēti volejbolam."
2018. gadā, īstenojot apvērsumu Latvijas Volejbola federācijā, opozicionāri ar Kasparu Timermani priekšgalā pārmeta LVF mazo privātā finansējuma īpatsvaru un draudošo maksātnespēju. 
Lai arī jaunās vadības laikā sekmes darbā ar sponsoriem bijušas labākas, LVF darbība joprojām ir lielākoties atkarīga no valsts un starptautisko partneru dotācijām. 
Volejbols dotācijās saņem ievērojami lielākas summas nekā tiešie konkurenti hokejs un basketbols, savukārt tādā rādītājā kā saņemtie ziedojumi – atpaliek. 
Timermanis kā iztrūkstošo posmu akcentē spēcīgu pieaugušo komandu deficītu. Tas atstāj iespaidu gan uz spēlētāju konkurētspēju starptautiskā līmenī, gan volejbola popularitāti Latvijā.
"Ja mēs redzam vīriešu volejbolā, ka mums ir četras nosacīti augstākā līmeņa komandas, no kurām divas ir pusprofesionālas, kurām ir nosacīti labs menedžments un kopējās iezīmes vai vismaz pazīmes par kluba struktūru, tad skaidrs, ka tas ir par maz," uzsvēra Timermanis.
Latvijas klubu volejbolā nav trūcis ambiciozu projektu, taču pietrūcis noturības. Kāpēc tā ir noticis, Latvijas Televīzija turpinās skaidrot.
