Pie izlases stūres janvārī oficiāli stājās poļu speciālists Mihals Gogols. Lai arī viņš ir gados jauns treneris, Gogolam jau ir gana iespaidīgs karjeras rezumē trenera amatā – viņš kā galvenais treneris strādājis Polijas augstākajā līgā, kas ir viena no spēcīgākajām pasaulē. Tāpat viņš bijis Polijas izlases treneru korpusā un strādājis par pazīstamā trenera Vitala Heinena palīgu pirms četriem gadiem, kad Polija nosargāja pasaules čempionu titulu – poļi par čempioniem kļuva arī 2014. gadā, pieveicot iepriekš dominējošos Brazīlijas spēlētājus.
Gogols savās pirmajās intervijās neslēpa, ka Polijā vietējos trenerus īsti nenovērtē, tāpēc iespēju pie savas valsts izlases stūres viņam, ļoti iespējams, nāktos gaidīt ilgi. Treneris pieņēma izaicinājumu pārņemt Latvijas valstsvienību, un izlase pirmos treniņus sāka jau aprīļa beigās, kopš tā laika aizvadot intensīvu treniņprocesu, strādājot divreiz dienā, turklāt arī treniņi ir ilgi – nereti divarpus, pat trīs stundas. Tiesa, spēlētājiem tiek iedota arī kāda brīvdiena vai treniņā tiek strādāts ar konkrētu spēlētāju grupu, piemēram, uz treniņu ierodas tikai pirmie tempi, bet pārējiem ir brīvs vai jāveic citi uzdevumi.
Pirms pāris nedēļām Latvijas Radio 1 raidījumā „Piespēle” bija dzirdams ieskats, cik niansēti un detalizēti strādā jaunais valstsvienības galvenais treneris, uzsvaru liekot uz dažādām aizsardzības darbībām, strādājot pie niansēm blokā un saspēlē, kā arī nepakautrējoties pamācīt izlases pieredzējušākos vīrus spēlēt citādi, nekā viņi ieraduši līdz šim.
„Pagaidām esmu apmierināts ar redzēto.
Protams, ir lietas, ko varētu uzlabot, turklāt ir bijis diezgan traks periods, spēlētājiem pievienojoties te nacionālajai izlasei, te U22 izlasei, visu laiku ir mainība. Tagad ir 17 cilvēku grupa, kas kopā ceļos, trenēsies un spēlēs. Šobrīd esam uz pareizā ceļa, bet redzēsim, kur atrodamies, kad spēlēsim,” Gogols stāsta sarunā ar LSM.lv. „Vairāk vai mazāk esam tajā līmenī, kuru sagaidīju. Fiziski viss kārtībā, bet tehniski gan ir daudz lietu, ko uzlabot, – mums jāuzlabo piespēles, darbība aizsardzībā. Esmu ļoti priecīgs, ka puiši ātri mācās. Daži mācās ātrāk, daži ne tik ļoti, bet visi mācās. Neesam iesprūduši, visu laiku ejam uz priekšu. Esmu pārsteigts, cik atšķirīga ir spēlētāju forma. Dažiem bijuši posmi, kad ir bijis mazāk slodzes, tāpēc vajag laiku, lai atgrieztos formā, bet viss kārtībā, tas ir process un strādājam. Tiešām cenšamies attīstīt piespēles un aizsardzības elementus. Daži spēlētāji acīmredzami progresējuši jau pēc trim nedēļām. Ieradumam ir liels spēks, īpaši, ja esi pieredzējušāks spēlētājs. Spēlētāji grib strādāt, un esmu priecīgs par attieksmi. Aizsardzībā īpaši uzsveru nepieciešamību palikt stingri uz zemes, jo šādi spēlē visas labākās komandas,” izmaiņas un detaļas skaidro Gogols.
„Puiši skatījās Čempionu līgas finālu, un viņi teica, ka komandas taču dara tās pašas lietas, ko mēs tagad! Runājām ar Jāni Medeni un viņš saka – viņi dara tās lietas, pie kurām mēs strādājam. Es viņam atbildēju – jā, jo mēs taču vēlamies būt turpat, kur viņi. Gribam būt kā labākie. Nezinu, kur ir mūsu griesti, bet gribam tiem tuvoties ar katru dienu.”
Poļu speciālists norāda, ka Zelta līgas mačos viņš neturēsies pie viena noteikta spēlētāju sešinieka, tā vietā rotējot sastāvu un dodot iespējas spēlēt lielākajai daļai spēlētāju. Arī uz katru no mačiem sagaidāmas izmaiņas, treneriem meklējot labākos virknējumus un risinājumus, savukārt uzvaras Zelta līgā nav pašmērķis – Latvijas izlase un tās treneri, protams, vēlas uzvarēt, taču prioritāte ir demonstrēt kvalitatīvu spēli un progresēt izpildījumā, gatavojoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačiem vasaras beigās, kas tad arī būs svarīgākie šovasar.
„Mums ir trīs pamatelementi – aizsardzība, piespēles un efektīvs uzbrukums.
Saspēle ir saistīta ar efektīvu uzbrukumu, un ieviešam citu spēles sistēmu, ir izmaiņas, ja salīdzinām ar iepriekšējo sezonu. To pamazām ieviešam mūsu spēlē – treniņos sanāk labi, spēlēs vēl ne tik ļoti, jo ir stress, bet kaut kur ir jāsāk. Ceru, ka Zelta līgas spēlēs to izdosies paveikt labāk.”
Gatavojoties Zelta līgai, Latvijas izlase aizvadījusi divas pārbaudes spēles – izmēģināti spēki pret U22 izlasi, kā arī Ukrainas valstsvienību, kas gatavojas šā gada pasaules čempionātam un ir diezgan stabila Eiropas čempionātu finālturnīru dalībniece. Ukraiņiem zaudēts piecos setos un Gogols lielos vilcienos ir apmierināts ar redzēto. „Bijām labi aizsardzībā, taču biju vīlies par bloku. Treniņos blokā esam krietni labāki, bet spēles laikā blokā darām jaunas lietas. Uzreiz nodomāju, ka vajag vairāk spēļu, lai noķertu spēļu sajūtu, nevis tikai trenēties. Spēles mums palīdzēs. Serves bija labas, arī piespēles izskatījās normāli, bija dažas problēmas ar uzbrukumu – vairākkārt iesprūdām vienā novietojumā un nevarējām iegūt punktu. Mums jāatrod labi uzbrukuma risinājumi, tas saistīts ar servju saņemšanu un citām lietām, bet ir jābūt labākiem risinājumiem,” uzsver galvenais treneris.
Kā tas ierasts jau iepriekšējos gados, vairākiem pieredzējušajiem spēlētājiem dota atpūta, treneriem tā vietā eksperimentējot un iespēlējot tos, kas iepriekš mazāk tikuši pie teikšanas. Viens no gados jaunajiem volejbolistiem, kurš jau vairākus gadus spēlē nacionālajā izlasē un arī ir ticis pie teikšanas svarīgās spēlēs, ir 22 gadus vecais Kristaps Platačs. Sezonu pavadījis leģionāra gaitās Čehijā, arī viņš spēlēs Zelta līgā, cenšoties sevi apliecināt jauno treneru acīs. „Treniņi ir gari, un pieeja ir individuālāka. Protams, ne visi ir tādi, bet šajos treniņos strādājam uz lietām, kas mums ir jāuzlabo ātrāk. Vairāk uzmanības tiek veltīts tev kā spēlētājam, ir patīkamāk, ka vari pastrādāt uz vienu konkrētu lietu. Ir noderīgi un forši strādāt visiem kā komandai, tas ir vajadzīgs, bet, ja uzlabo savu individuālo prasmju līmeni, arī komandas spēle veidojas labāk,” uzskata Platačs.
Volejbolists atzīmē, ka treniņi ir detalizēti un komanda aizvada daudz video sapulču, analizējot savu darbību treniņus un pēc tam cenšoties izlabot šīs lietas. „Apspriežam sīkas detaļas, no malas liekas, ko tad tas maina, ja vairāk izplet pirkstus blokā vai sasprindzini delnas. Tāds mazs sīkums, bet tas tomēr samazina tevis paša kļūdu skaitu. Pats izdari maksimumu, un pārējais ir citu apstākļu rokās. Ir interesanti, bet arī brīžiem nogurdinoši, ka galva tiek piebāzta ar tik daudz sīkām lietām. Tāds tas volejbols ir, nekas nav vienkārši,” smejot saka spēlētājs.
Treniņos volejbolisti vairāk strādājuši pie eksplozivitātes, nevis tīra fiziskā spēka, savukārt pārbaudes spēles bijušas noderīgas, lai sajustu vienam otru laukumā un apgūtu jauno spēles sistēmu. „Pirmā spēle bija kā ugunskristības, ne tik brīvā atmosfērā. Nebija mūsu labākais sniegums, bet pret Ukrainu jau spēlējām daudz labāk. Ukraiņi spēlēja gandrīz pilnā sastāvā. Nedaudz pārāki viņa bija, taču nebija tā, ka viņi mūs nopērtu kā mazus puišeļus.”
Gan galvenais treneris, gan Platačs atzīst, ka pirmajā spēlē Beļģijā, protams, būs spiediens, taču gan no treneriem, gan spēlētājiem tiek uzsvērts, ka nepieciešams iemācīties spēlēt spiediena apstākļos un to pārvarēt – visi var spēlēt labi, kad nav spiediena, bet, kad tas parādas, jāmāk tikt tam pāri.
Latvijas–Beļģijas spēle Zelta līgā ieplānota trešdien plkst. 21.30 pēc Latvijas laika, savukārt pirmā mājas spēle sestdien Liepājā, kur Latvija uzņems principiālos sāncenšus Igauniju. Tā būs abu komandu pirmā spēle kopš Eiropas čempionāta finālturnīra mača pērn septembrī, kad Latvijas volejbolisti četros setos sarūgtināja igauņus savu skatītāju priekšā Tallinā.
