Uzvarētājs ir tikai viens. Intervija ar Latvijas volejbola izlases treneri Kēlu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas vīriešu volejbola valstsvienībai Eiropas čempionāta kvalifikācijā atlicis aizvadīt divas spēles, un pirmā no tām būs svētdien izbraukumā Tartu pret izlases galvenā trenera Avo Kēla dzimto Igauniju. Vismaz teorētiskas izredzes tikt uz finālturnīru Latvijas izlasei vēl ir, un Kēls sagaida, ka komanda centīsies izmantot savas iespējas. Intervijā Latvijas Radio treneris pastāstīja, ka ir ieinteresēts darbu valstsvienībā turpināt arī pēc kvalifikācijas cikla noslēguma.

Kā vērtējat spēlētāju atdevi un motivāciju treniņos pirms gaidāmajām spēlēm? 

Intervija ar Avo Kēlu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Teiksim tā, spēlētāji visu laiku ir labi strādājuši un īpašas atšķirības nav. Jā, svarīgāko spēli pret Izraēlu zaudējām, bet vēl ir divas spēles, kurās var dabūt 6 punktus.

Šīm spēlēm gatavojaties kaut kā īpaši?

Šeit nekādas atšķirības nav. Kad pret kādu spēlē, tad īpaši sagatavojies tieši šai komandai. Vienalga, vai tā ir Izraēla vai Igaunija vai vēl kāda cita komanda. Visi apzinās mūsu stāvokli – ja Igaunijā zaudējam, tad viss beidzies, uz Eiropas čempionātu netiekam. Ja uzvaram, tad ir iespējas, bet vēl būs jāuzvar Izraēla. Pēc tam skatīsimies, cik uzvarējām un ko dabūjām. Varbūt zaudēsim abas spēles, bet ko padarīt. Galvenais, ka spēlētāji labi strādā, motivācija ir augsta un viņi apzinās, ka uzvarētājs ir viens, pārējie ir otrie, trešie un tā tālāk.

Latvijas izlasei vairākās pozīcijās ir problēmas ar sastāvu, jo spēlētāji aizņemti klubos. Vai esošā kvalifikācijas sistēma, kur pirmās spēles ir vasarā, bet otrais aplis - sezonas vidū, ir pareiza, vai tomēr vajadzētu kaut ko mainīt?

Eiropas volejbola konfederācija izveidoja sistēmu, kurā pirmo apli spēlē augustā, kad klubi vēl tikai gatavojas, bet otro tagad, janvārī, kad čempionāti notiek pilnā sparā. Spēles tika ieliktas janvārī un klubiem paziņots, ka spēlētāji jālaiž uz kvalifikācijas spēlēm, bet čempionātos tikmēr ir pārtraukums. Bet ko mēs redzam – Krievijā pārtraukuma nav, Vācijā arī nē. Protams,

nacionālās federācijas var iet un prasīt, lai spēlētājus palaiž uz izlasēm. No otras puses ir klubi, kuri maksā naudu

un tā ir spēlētāju darbavieta. Viņi pateiks – klau, tev tur ir problēma ir ceļgalu, varbūt tu tās divas nedēļas atpūties un ārstē savu traumu. Vēl ir pats spēlētājs – no vienas puses izlase, no otras klubs, kas maksā naudu, tāpēc grūti izlemt. Lielākoties klubi spēlētājus uz izlasi atlaiž bez iebildumiem, taču tagad, sezonas vidū ir tāds posms, kad var rasties konflikti. Cerams, tiek domāts, kā šo problēmu risināt.

Izlase saņēma arī vairākus atteikumus. Kā plānojat risināt situāciju un aizstāt spēlētājus, kuri dažādu iemeslu dēļ šoreiz nevar palīdzēt?

Es biju Igaunijas izlases treneris no 2005.gada. 2014.gadā atnāca cits treneris, bet visu šo gadu laikā nebija situācijas, kad kāds negribētu spēlēt izlasē. Ja kāds nebija, tad iemesls bija trauma vai slimība. Igaunijas izlase vienmēr savācās, jo mēs strādājām ar mērķi tikt uz Eiropas čempionātu. Tikām uz Eiropas čempionātu 2011.gadā, 2013.gadā neizdevās, bet 2015., 2017., 2019.gadā Igaunijas izlase tur tiek.

Neteiktu, ka mums ir problēmas ar sastāvu.

Jā, ir spēlētāji, kurus gribēju redzēt, bet kuru nav. Iemesli ir dažādi – ar Hermanu Egleskalnu runājām pa telefonu, viņam veica izmeklējumus un ārsti ieteica izmantot laiku atpūtai, lai ceļgals iztur līdz sezonas beigām. Romāns Saušs gribēja palīdzēt, bet viņam ir spēle klubā. Bija variants, ka viņš palīdzēs pret Izraēlu, bet laikam tomēr nē. Pāris spēlētāji no Jēkabpils atteicās. Iemeslus gan nezinu – kāds teica, ka vajag aizvadīt treniņus, citam traucē plecs, kādam vēl kaut kāda trauma. No turienes tikai [Jānis] Medenis teica, ka būs, ja aicinās. Tas gan nebija Jēkabpils spēlētājs, bet viens volejbolists pateica, ka viņam nav motivācijas, bet cilvēki ir dažādi, tā dažreiz gadās. Tāpēc

dažreiz ir jāpieņem lēmums mājās atstāt kādu, kurš ir meistarīgs, bet negrib spēlēt,

vietā paņemot kādu, kuram meistarības ir mazliet mazāk, taču vēlme spēlēt ir daudz lielāka. Un varbūt pēc gada atšķirības meistarībā vairs nebūs.

Pirms aptuveni mēneša tika paziņots, ka Latvijas izlase šovasar spēlēs Eiropas Zelta līgā. Pirms gada salīdzinoši sekmīgi tika spēlēts Sudraba līgā, kad grupu turnīram tikām cauri bez zaudējumiem. Jūsuprāt, Zelta līgas līmenis Latvijas izlasei būs atbilstošāks?

Tur nav nekādas atšķirības. Es nedomāju, ka ar šiem pretiniekiem varam spēlēt, bet tur ar Franciju, Krieviju, Itāliju un citām lielvalstīm nevaram spēlēt. Varbūt lielvalstīm zaudē 17-25, 15-25, bet pret Maķedoniju sīvā spēlē uzvari. Nē, tu spēlē ar Itāliju, uzreiz sajūti to līmeni, ātrumu, uzbrukumu augstumu un pats pierodi tā spēlēt. Ja man kā trenerim dotu izvēli 5 reizes spēlēt pret Maķedoniju un sīvā cīņā uzvarēt 3 vai 4 no tām spēlēm, vai arī 5 reizes spēlēt ar Itāliju un visās zaudēt ar 0-3, es izvēlētos Itāliju, jo tas ir pilnīgi cits līmenis. Šie pretinieki ir lieliski, beļģi ir ļoti stipri, īpaši, ja viņi šim turnīram pieies nopietni un spēlēs labākajā sastāvā. Slovākija ir laba komanda, ar ko kārtīgi varam cīnīties un Turcija ir nedaudz spēcīgāka par mums, bet arī varam cīnīties.

Padomju laikos Latvijas volejbols bija tālu priekšā igauņiem, tagad esam mainītās lomās un Igaunijas volejbols ir tālu priekšā Latvijai. Kā un kāpēc spēku samērs tā mainījies?

Ne tikai padomju laikos. Spēlēju arī padomju gados, astoņdesmitajos, bet atceros arī deviņdesmito gadu spēles. 1997.gadā mums pret latviešiem nebija, ko meklēt, toreiz spēlējām viens pret otru. Igaunija apsteidza Latviju kaut kur ap 2002. vai 2003.gadu. Es nezinu iemeslus, bet fakts ir tāds, ka igauņi sāka spēlēt arvien labāk un labāk, bet kaut kādu iemeslu pēc latvieši negāja uz priekšu tik straujiem soļiem kā mēs.

Latvijā bērniem ir izvēle starp ļoti daudziem sporta veidiem, kādas ir volejbola pozīcijas Igaunijā? Tas ir viens no populārākajiem sporta veidiem valstī?

Pēdējos 9-10 gadus Igaunijas volejbolam rezultāti ir bijuši krietni labāki nekā basketbolam, nemaz nerunāsim par futbolu. Tauta sekos līdzi tai komandai, kas uzvar.

Pat ja tu neiegūsti medaļas, cilvēkiem tāpat būs interese par komandām un sporta veidiem, kur tiek uzvarēts daudz spēļu.

Komanda uzvarēja un tas veidoja popularitāti visam sportam. Bet tie ir 10 gadi. Kad es savulaik sāku trenēt Igaunijas izlasi, pirmie trīs gadi bija viduvēji. Bet tad 2008.gadā uzvarējām grupā, tikām uz 2009.gada Eiropas čempionātu un kopš tā laika ir kļuvis tikai labāk un labāk. Taču tas prasīja 10 gadus. Nebūs tā, ka Avo Kēls 2 mēnešus vadīs Latvijas izlasi un nu tik viss notiks. Nē, tā nebūs. Bet vienmēr būs cilvēki, kas teiks – lūk, nespēja…

Ikdienā trenējat Pērnavas komandu Baltijas līgā un spēlējat arī pret Latvijas komandām. Vai redzat jaunus un talantīgus spēlētājus latviešu komandās?

Skatoties jaunos spēlētājus gan izlasē, gan Igaunijas-Latvijas kopīgajā volejbola līgā,

redzu, ka mums ir talantīgi volejbolisti. 

Pēc gada vai diviem viņi būs stabili izlases spēlētāji, ja ar viņiem pareizi strādās. Trenerus vērtē pēc tā, vai mēs iekļūstam finālturnīrā vai nē, tiek prasīti rezultāti, nevērtē treneru prasmi spēlētājus attīstīt. Bet vēlreiz atkārtošos, Latvijā ir talantīgi spēlētāji un volejbolam ir nākotne.

Jūsu līgums ir noslēgts uz vienu kvalifikācijas ciklu, kas beigsies jau 9.janvārī. Ja tāds piedāvājums tiks izteikts, vai esat gatavs turpināt darbu ar Latvijas izlasi arī turpmāk?

Kad ar mani parakstīja līgumu, tika teikts, ka tas ir uz vienu ciklu. Tas noslēgsies 9.janvārī. Es jautāju, vai tas nav pārāk mazs laiks, lai varētu izdarīt kaut kādus reālus secinājumus? Tomēr federācija uzskatīja, ka tas ir atbilstošs termiņš, tāpēc tāds līgums. Pēc 9.janvāra viss tiek pārskatīts, ja abas puses to vēlēsies un spēsim rast kopēju valodu, tad sadarbību varēsim turpināt.

Ja federācijas vadība lems, ka es neesmu īstais treneris, kas Latvijas izlasi var ievest kādā finālturnīrā, tad pārtraucam sadarbību.

Vai arī, ja es pats izlemšu, ka tomēr nevēlos strādāt ar izlasi, tad arī neturpinām. Taču šobrīd visi varianti ir atvērti. Es varu runāt tikai pats par sevi, bet varu teikt, ka man šeit ir interesanti, esmu apmierināts, man patīk spēlētāju atdeve un motivācija, tāpēc, ja federācijas vadība to vēlēsies, mēs droši vien spēsim atrast kopīgu valodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti