Veiksmīgi aizvadītais čempionāts interesi par volejbolu Ukrainā pacēla jaunā līmenī. Krastiņš atklāja, ka sniegums čempionātā nebija brīnums, bet gan filozofija – komanda brauca uzvarēt. Krastiņš pastāstīja, ka Ukrainas izlase bijusi gatava sasniegt ko vairāk, bet zaudējums ceturtdaļfinālā – nākamajiem čempioniem serbiem vienkārši paveicās.
Par Ukrainas izlases galveno treneri Krastiņš kļuva 2016. gadā, un pats sākums bija ļoti grūts. Nav bijis nekā, pat nebija bumbu pietiekamā skaitā. Tagad viss ir mainījies.
Volejbola funkcionāri sākumā brīnījušies, ka Krastiņš treniņos daudz smaida un komunicē ar spēlētājiem. Treneris gan uzskata, ka panākumu pamatā ir komandas ķīmijas veidošana.
Interesanti, ka vienu no šī brīža spēlētājiem treneri uzgājuši lielveikalā – pirms pieciem gadiem puisis lielveikalā krāmējis augļus, un tur arī uzrunāts – vai negrib spēlēt volejbolu. Treneri piesolījuši tādu pašu algu kā veikalā un uzaicinājuši uz treniņnometni. Puisis nebija iepriekš spēlējis volejbolu. Tagad viņš pēc statistikas ir labākais bloķētājs un spēlē ārzemēs.
Krastiņš ar visu ģimeni dzīvo Somijā, kur iepriekš sešus gadus spēlēja, bet pēc karjeras gandrīz tikpat ilgi strādāja par treneri. Sportista karjeru viņš iesāka Latvijā, ko ļoti labprāt atceras. Taču kopš 2016. gada viņš ir Ukrainā, trenējot Ļvovas klubu, ar kuru izcīnītas svarīgas godalgas.
Vairākus gadus Krastiņš bija Latvijas volejbola izlases galvenā trenera asistents. Par mūsu izlases galvenā trenera amatu viņš domā, taču saka, ka visam savs laiks. Šobrīd, attālināti raugoties uz Latvijas volejbolu, Uģis uzsver komunikācijas un pieredzes bagātināšanas nozīmi Latvijas treneru vidū.
