Sev un audzēkņiem Birzulis izvirza augstākos mērķus, un spēcīga motivācija viņam ir dzirdēt skanam valsts himnu pēc gūtajiem panākumiem. Tas ir gana motivējoši, lai tiektos pēc sasniegumiem, Latvijas Radio uzsvēra treneris.
Atvadīšanos no labiem audzēkņiem Birzulis pieņem kā sava darba sastāvdaļu un iespēju pierādīt sevi atkal no jauna. Viņš arī uzsvēra, ka mutiskas vienošanās mūsdienu sportā vairs nestrādā, un ir vajadzīgs skaidrs plāns, ko pēc noteiktā sadarbības laika iesaistītās puses var kopīgi izvērtēt.
Birzulis atgādināja, ka trenera un audzēkņa sadarbību ietekmē dažādi faktori, tādēļ vajadzētu novilkt striktas sarkanās līnijas, ārpus kurām strīdīgās situācijās iekšējās diskusijas nekļūtu publiskas. Nepieciešamības gadījumā domstarpību risināšanā, viņaprāt, starpnieka lomā varētu iesaistīties kāds sporta veida federācijas pārstāvis. Birzulis nešaubās, ka tas būtu bijis nepieciešams arī pēc Rio olimpiskajām spēlēm, kad pašķīrās 4.vietu ieguvušās vieglatlētes Lauras Ikaunieces-Admidiņas un trenera Anda Austrupa ceļi.
Arī mediju secinājumi mēdz būt pārsteidzīgi, turklāt sauss teikums uz papīra bez skaņas intonācijas var radīt pavisam citu iespaidu, uzsvēra Birzulis. Savukārt sportista vecāku dalība treniņu procesos ne vienmēr ir traucēklis, jo situācijas ir dažādas, sacīja treneris, atgādinot, ka pasaulē ir arī pozitīvi piemēri.
Birzulis nešaubās, ka sportistu un treneru sadarbību ietekmē daudz aspektu. Piemēram, lielajās komandu sporta spēlēs daudz ko nosaka sportistu līgumi un darba devēju mērķi, turklāt viss notiek dinamiski, un reti kurš treneris vienā klubā strādā ilgus gadus.
Tajā pašā laikā ir arī mazas komandas ar daudz konkrētākiem ilgtermiņa mērķiem. Taču arī šādās šūnās pretrunas ir neizbēgamas, jo egoistisks piesitiens ir gan sportistam gan trenerim, sprieda Birzulis. Lai varētu turpināt sadarbību, tad nepieciešams runāt un meklēt kompromisus.
Pēc Londonas olimpiskajām spēlēm bronzu ieguvušais Birzuļa trenētais pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš paziņoja par sadarbības pārtraukšanu un par lieliem tālākās nākotnes mērķiem. Tomēr četrus gadus vēlāk Latvijas pludmales volejbols Rio olimpiskajām godalgām netika pat tuvumā.
