Komanda veido spēcīgu pamatsastāvu, taču pavisam nesen parādījās ziņas par kādreizējā volejbola kluba “Ozolnieki/Poliurs” spēlētāja Armanda Āboliņa došanos uz Jēkabpili. “Lūši” papildinājuši savas rindas arī ar kādreizējo “Daugavpils Universitātes” spēlētāju Ēriku Voroņko.
Jēkabpils “Lūšu” galvenais treneris Mārcis Obrumans saka, ka ir pienācis laiks komandas jaunajiem volejbolistiem pašiem uzņemties vadošās lomas, bet pieredzējušie Rihards Puķītis, Armands Āboliņš un Voroņko pastiprinās komandas kopējo sniegumu.
"Šosezon katrā spēlē līdera lomu varētu uzņemties jebkurš no komandas, un man kā trenerim tas tikai simpatizētu," teica Obrumans. "Vienmēr esmu atbalstījis jaunības un pieredzes sakausējuma modeli, šobrīd īsti mums tā nav, drīzāk to nosauktu par pieredzes un brieduma sakausējumu. Šogad no jebkura spēlētāja varam prasīt stabilu un atbilstošu tā līmeņa spēli, nedrīkst attaisnoties ar to, ka tik tikko spēlējuši sporta skolas līmenī. Ir laiks spēlēt tā vecuma, brieduma, trenētības pakāpes volejbolu. To apzināmies mēs visi – treneri, menedžeris, skatītāji, noteikti arī spēlētāji."
Šovasar "Lūšu" volejbolisti ir paveikuši fantastisku darbu spēlētāju gan vispārējā, gan speciālajā fiziskajā sagatavotībā, strādājot pēc līdzīga plāna kā pērn, pastāstīja Obrumans. Zināmas korekcijas treniņprocesā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tika veiktas, jo komandā seko līdzi novitātēm un apzinās, ka pastāvēs, kas mainīsies. Treneris sagaida, ka ieguldītajam darbam noteikti jārezultējas laukumā, lai gan vēl ir daudz darāmā puišu fiziskajā sagatavotībā, iegūtais ātrums un spēks jāpārvērš produktīvās darbībās laukumā sintēzē ar individuālo tehnisko sagatavotību.
"Pie individuālās tehniskās sagatavotības jau lēnām sākam strādāt, bet šobrīd vēl joprojām treniņos „fizika” dominē pār tehniku," teica Obrumans. "Septembrī jau bumbas redzēsim vairāk treniņos un tad arī strādāsim pie kopējās komandas spēles."
Pagājušā gada decembrī “Lūši” izcīnīja Latvijas kausu volejbolā. Obrumans gan neslēpj, ka
Baltijas mērogā Jēkabpils volejbola komandu virza spēlētāju degsme, vecāku, pilsētas atbalsts, skatītāju mīlestība, treneru un kluba dibinātāja Māra Trušeļa fanātisms un entuziasms.
"Konkurēt finansiāli ar igauņiem mēs noteikti nevaram, bet pārējā ziņā mēs neesam sliktāki par viņiem," sprieda Obrumans. "Jā, kopējais tēls viņiem ir krietni uzspodrinātāks nekā mums. Latvijā būtu ļoti veselīgi panākt kompromisu starp LVF [Latvijas Volejbola federāciju] un nosacīti opozīcijā esošajiem aktīvistiem. Mērķis mums ir viens – volejbola attīstība visos virzienos, nedrīkst aprobežoties tikai ar turnīru rīkošanu, kas, protams, nav slikti.”
Obrumans strādā gan ar jauniešiem gan ar pieredzējušiem spēlētājiem. ko uzskata par vērtīgu pieeju, jo ceļu līdz pieredzējušajiem spēlētājiem ir gājis caur jaunatnes volejbolu. Viņa filozofiju spēlētāji zina un saprot.
"Man kā trenerim noteikti jāredz un jāspēj no katra spēlētāja izmantot labākās īpašības, spējas, jo nereti treneriem ir daudz un dažādas idejas, bet viņi atduras pie spēlētāju izpildījuma," sacīja Obrumans. "Manā rīcībā ir pietiekoši spējīgi spēlētāji, lai izpildītu manas prasības un skatītājiem patiktu mūsu piedāvātais spēles stils un rezultāts neizpaliktu. Komandas jaunpienācējiem noteikti nebūs problēmas ar manis piedāvāto spēles stilu, jo Armands [Āboliņš], Ēriks [Voroņko] ir pietiekoši elastīgi, lai pielāgotos. Manā rīcībā ir labākais saspēles vadītājs Latvijā, kura volejbola spēles izpratne un domāšanas ātrums ir ļoti augstā līmenī, kas atvieglos spēli pārējiem spēlētājiem."
Viens no “Lūšu” sastāvu pastiprinājušajiem leģionāriem Armands Āboliņš pastāstīja, ka pēc iepriekšējās sezonas pirmais viņam zvanījis Uģis Krastiņš ar nodomu uzaicināt spēlēt viņa vadītajā komandā, taču pēc sākotnējās sarunas iestājās ilgāka pauze. Vēlāk noskaidrojās, ka kluba vadība, izvērtējot kandidātus, pieņēma lēmumu Āboliņu tomēr neaicināt. Vēl bijis piedāvājums spēlēt klubā Vācijā, bet to pats volejbolists neuzskatīja par karjeras attīstībai noderīgu.
Vēlāk Āboliņš uzzinājis, ka Ozolnieku volejbola komanda pēc krīzes klubā tiek izformēta par pārsteigumu lielākajai daļai spēlētāju. Nedēļu vēlāk viņam zvanīja “Lūšu” spēlētājs Puķītis un apjautājās par nākotnes plāniem. Sarunu rezultātā Āboliņš bijis priecīgs doties ciemos uz Jēkabpili, satikties ar komandas menedžeri Trušeli, tad arī vienojoties par pievienošanos Jēkabpils komandai un darba sākšanu septembrī.
Āboliņš ir optimistisks par "Lūšu" sezonas mērķiem. "Mēs varam likt igauņu klubiem krietni pasvīst, jo sevišķi tādēļ, ka arī Igaunijas komandas Baltijas līgā vairs nav tie dominējošie klubi, kurus varēja redzēt pirms gadiem pieciem, kad viņi bija tiešām daudz spēcīgāki par konkurentiem.
“Lūšu” mērķis ir Baltijas "final four", komandas sastāvs ir nobriedis
un man tas šķiet pilnīgi reāli," viņš teica.
Savukārt viens no laukumā redzamākajiem jaunās paaudzes līderiem ”Lūšos” Pāvels Jemeļjanovs pastāstīja, ka ar volejbolu sāka nodarboties otrajā klasē, bet “Lūšu” sistēmā parādījās devītajā klasē, kad dzīvoja, mācījās un trenējās Murjāņos, taču piektdienās bija mājās Jēkabpilī treniņos ar komandu un sestdienas, svētdienas pavadīja nacionālās līgas spēlēs.
Divus gadus pēc kārtas “Lūši” vareni iesāka cīņas Baltijas līgā, taču sezonas vidū piedzīvoja zināmu atslābumu. Sporta vērotāji to saistīja ar komandas spēku samēru un to, ka gados jaunajiem “Lūšiem” grūti noturēt vienmērīgu fizisko kondīciju. Jemeļjanovs tam nepiekrīt. Viņš pastāstīja par komandā esošo viedokli, ka emocionāli spēkus izsmēla dalība Latvijas junioru izlasē, un pēc zaudējumiem svešumā bija grūti psiholoģiski. "Mājās dažas spēles bija sliktas, bet tad mobilizējāmies un Māris [Trušelis] salika visu pa vietām. Tad sezonas beigas atkal spēlējām, kā to esam gatavi darīt”, paskaidroja Jemeļjanovs.
Jemeļjanovs par vienām no karjeras attīstībai interesantākajām valstīm volejbolā tieši sakārtotas sporta infrastruktūras izpratnē uzskata Beļģiju un Itāliju. "Viens no mūsu valsts volejbolistiem ar ļoti veiksmīgu profesionālo karjeru ir Gundars Celitāns un ar viņa aģentu esmu uzsācis sarunas par nākotni, taču vispirms jāsasniedz maksimums pašu mājās un Baltijas līmenī,” paskaidroja jaunais volejbolists.
Viens no gados jaunākajiem “Lūšu” pamatsastāvā ir Edvīns Skrūders, kurš ne velti Latvijas vīriešu izlasē ir cēlāja pozīcijā – šim jaunajam Jēkabpils komandas spēlētājam pašmāju volejbolā eksperti jau piedēvējuši tādu nākotnes slavu, kā reiz leģendārajiem “Radiotehniķa” ēras vīriem.
“Es vienmēr cenšos doties laukumā ar mērķi atstāt maksimāli daudz spēlē – veltīt savu enerģiju spēles rezultātam. Esmu vēl jauns un pieredzes pietrūkst, tādēļ dažās spēlēs viss izdodas, bet citās sniegums nav tik stabils,” atzīst Skrūders. “Man personīgi pats svarīgākais ir attīstīties kā spēlētājam un personībai, un “Lūši man pilnībā sniedz šo iespēju. Jā, ir bijuši piedāvājumi jau pagājušajā sezonā un arī šajā pievienoties citām komandām, bet nekur tā nav pirmā cēlāja pozīcija, kas man dotu daudz mazāk iespēju mācīties no cīņām, sniegtu mazāku pieredzi un izaugsmi kā spēlētājam. Arī tāda komandas atmosfēra kā “Lūšos”, manuprāt, nebūtu, tādēļ es, protams, tuvākajos gados centīšos maksimāli labi sevi parādīt mājās, savā komandā."
Neskatoties uz daļu problēmu, kuras medijos izgaismoja virkne Latvijas izlases volejbolistu, gados jaunais Skrūders novērtē dalību izlasē. “Pirmo reizi piedalījos tik atbildīgās sacensībās, kur klātienē redzēju spēles tempu, spēles manieri, kas ir kontinenta klase," viņš teica. "Piemēram, mūsu pretinieki slovēņi ar savu cēlāja pozīcijas spēlētāju – man tā bija neatsverama pieredze, kuru likšu lietā šajā sezonā Baltijas līgā cīņās par “Lūšiem”. Man katra spēle ir solis individuālās izaugsmes pilnveidošanā, un spēles Latvijas izlasē, tās man personīgi nozīmē ļoti daudz.”
