Sporta studija

Sporta nozare diskutē par prioritāro sporta veidu kritērijiem

Sporta studija

Kādi ir valsts mērķi sportā?

Karalis Lauva un viņa brālis

Samoilovs pret Samoilovu – pludmales volejbolisti intervē viens otru

Samoilovu ģimene ir pludmales volejbola spicē – Genādijs Samoilovs ir 2019. gada labākais treneris, bet viņa dēli Aleksandrs un Mihails Samoilovi cīnās par augstiem sasniegumiem. Šoreiz brāļi mazliet neierastā ampluā – viens otru intervējot. No sākuma Mihails intervē vecāko brāli, bet vēlāk jautājumu krusa no Aleksandra. Izrādās, brāļiem ir 13 gadu starpība, un, kamēr viens spēlēja olimpiādē, otrs spēlējās ar skudrām.

Mihails: Saša, nosauc vienu īpašību, kas tev varētu traucēt spēlēt pludmales volejbolu!

Aleksandrs: - Es domāju, ja tāda īpašība būtu, tad es volejbolu nespēlētu. Bet, kas varētu uzlabot manu spēli, tas noteikti būtu augums! Esmu diezgan maziņš pludmales volejbolam!

Vai un kā Jūrmalas smiltis atšķiras no citām smiltīm pasaulē? Kā tas ietekmē spēli?

- Jūrmalas smiltis ir ļoti smalkas! Līdz ar to pa tām ir diezgan viegli lekt, bet tajā pašā mirklī  smiltis nav cietas! Mans ķermenis pie šīm smiltīm ir diezgan labi pieradis, jo no 15 gadiem spēlēju te! Uzskatu, ja smiltis Jūrmalā ir vislabākās!

Kas tev patīk manā spēlē?

- Kas man patīk? Man patīk, ka tev ir ļoti asa roka! Kad tā ir taisna! Ne vienmēr gan tas sanāk, bet ja sanāk, ir ļoti spēcīga gremdserve un spēcīgs sitiens. Izejot līnijā, nav baigi patīkami, ja trāpa pa bumbu!

Ja es ar savu draudzeni braucu ciemos pie tevis, kāds gards ēdiens un dzēriens mums jāpasniedz?

- Nu, es zinu, ka jums abiem patīk saldumi, abiem diviem. Tātad – jābūt noteikti ir kaut kādai kūkai. Es nezinu... dzēriens? Melnais Mojots? Varētu būt, ne? Ja? Nastja rāda, ka ir ļoti laba izvēle!

Man patīk baltvīns, tu taču zini!
Jāņa Šmēdiņa noķertās zivis ir garšīgas?

- Godīgi? Es nekad neesmu pagaršojis!

Nu, tāds viņš tev ir partneris! Tāds ir Jānis Šmēdiņš! Jā! Kas jums ir kopīgs ar Jāni Šmēdiņu?

- Es domāju, ka darba spējas! Mēs varam ļoti daudz strādāt treniņos! Cīņas griba! Mēs esam gatavi cīnīties par katru punktu katrā spēlē!

Tētis [Genādijs Samoilovs] nedusmojas, ka vairs netrenējies pie viņa?

- Gan jau dusmojas, bet nu tādas ir sportista un trenera attiecības. Tās laiku pa laikam beidzas!

Kā skatītāji spēles laikā var tevi papildus motivēt?

- Ja skatītāji fano pret mani, tad viņi var iedot papildus niknumu! Izprovocēt! Ja fani fano par mums, tad, protams, viņi iedod to pozitīvo! Pozitīvas emocijas, enerģētiku, lai vairāk uzvilktos. It sevišķi, ja labi spēle iet, tas ir kā trešais spēlētājs, kas pavelk līdz. Uz tādu "urā!" mūs praktiski nevar apstādināt!

Ja Jūrmalas posmā tiktos ar M.Samoilovu/Soloveju, kurš pāris uzvarēs?

- Es domāju, ka būs smaga cīņa! Kā tas bija Ventspilī! Domāju, ka jūs ar Soloveju izrādīsiet nopietnu pretestību! Bet domāju, ka šobrīd mēs vēl esam spēcīgāki! Līdz ar to mēs uzvarēsim.

Redzēsim, redzēsim... Kā mani var izsist no līdzsvara? Ventspilī jūs ar Jāni daudz provocējāt!

- Teiksim tā, tur nebija tā, ka mēs vairāk provocējām. Tur vairāk Solovejs mūs provocēja, un tā bija atbildes reakcija! Līdz ar to – mēs mēģinājām tā ļoti solīdi pret jums! Izsist no līdzsvara? Tur jau vairāk jāskatās un jādara tā, lai izsistu pāriniekus no līdzsvara. Galvenais izdarīt tā, lai pārinieki savā starpā tur sāk kaut ko kasīties. Mēs parasti mēģinām uz to vairāk virzīt.

Ventspilī jums nesanāca! Var tā teikt.

- Bet uzvara bija!

Kā tu mani bērnībā mocīji?

- Es tevi nemocīju, jo mums ir liela starpība - 13 gadi. Kad tev bija trīs, man bija 16, principā jau pieaudzis cilvēks biju. Bet es atceros gadījumu, kad es tevi glābu, nevis mocīju. Man tieši bija 16, tev bija trīs gadi. Toreiz aizbraucām uz Turciju. Tev tikko mācīja peldēt, tu vēl baseinā peldēji ar pūšļiem uz rokām. Tad mēs tos pūšļus noņēmām un gājām bārā pusdienās. Tu paņēmi, aizskrēji un ieleci tajā baseinā, spirinājies un gāji zem ūdens. Tad man vajadzēja skriet un ar visām drēbēm lēkt ūdenī un glābt tevi!

No sirds paldies, brāli! Labi! Salīdzini mani 22 gados ar tevi 22 gados!

- Jā! Salīdzināt? Grūti pateikt, jo toreiz pludmales volejbols bija pavisam savādāks. Kad mēs sākām, mēs bijām pirmie. Mums viss bija pilnīgi jauns. Nebija ne sparingpartneru, nebija ne sponsoru. Visu vajadzēja pašiem. Bet 22 gados es jau Pasaules kausos spēlēju pamatturnīros.

Un vēl pēc gada olimpiādē Pekinā!

- Un 23 gados es jau olimpiādē spēlēju. Līdz ar to, man šķiet, ka es biju vairāk profesionāls attieksmē pret fizisko sagatavotību, teiksim tā. Ne pret volejbolu, jo zinu, ka Mihails pret volejbolu ir diezgan profesionāls. Bet fiziskajā sagatavotībā tu noteikti varētu pielikt!

Paldies par rekomendāciju!

- Baigie provokatīvie jautājumi! Kur tādi vispār?

Kuram glītāks rokraksts? Man vai tev?

- Man, protams! Tas ir nesalīdzināmi! Es neesmu redzējis nevienu kreili, kuram būtu labs rokraksts! Jānim arī nav? Tāpēc arī, manuprāt, ir tas teiciens – it kā ar kreiso roku rakstītu!

Ui, labs jautājums! Kurš tizlāks? Es ar labo roku vai tu ar kreiso?

- Es domāju, ka es ar kreiso roku esmu tizlāks! Kreiļiem daudz kas jādara arī ar labo roku, līdz ar to viņiem labā roka ir attīstītāka.

Labi, paldies, ka atbildēji! Man viss!

- Tas viss?

Jā!

Aleksandrs: Ok, tagad mani jautājumi tev! Es aizsardzībā, tu uzbrukumā! Kā vislabāk apspēlēt, ja pretī ir mans bloks!

Mihails: - Kā jau tu pats teici, tev nav pat divi metri augumā. Es 100% ietu augstumā!

Ok, bet tev vēl jāpieliek lēcienā, lai to izdarītu! Cita situācija – es aizsardzībā, tu uzbrukumā, kā apspēlēt Soloveja bloku?

- Nekas nemainās! Tāpat augstumā!

Bet viņam roka ir 10 cm augstāk nekā mana!

- Nekas, viņš jau nevar tik augstu uzlekt!

OK, skaidrs, bet tad ar spēka sitieniem? Nevis māņsitieniem?

- Māņsitienus es nemāku, es tikai ar spēku eju!

Pag, tas tā kā kompliments man, ka nevar māņsitienus pret mani? Ka es pacelšu aizsardzībā?

- Jā, jā! Bumba tavā pusē nekrīt!

Kas tev patīk manā spēlē?

- Emocijas! Bet ne tad, kad tur rādi "lauvu". Tas man nepatīk. Centība, protams! Tas jūsu stils ar Jāni, augšējās piespēles lēcienā. Tā ir tā meistarība, ko pats varu uzlabot, ko es gribu darīt.

Pēc medaļām Eiropas un pasaules junioru turnīros nesāki plivināties?

- Ar tādu treneri [Genādiju Samoilovu] kā mums, tā nevar būt! Viņš allaž pierāda, ka tu nemaz nemāki spēlēt. Viņš vienmēr saka, ka tev ir medaļa, bet volejbolā tu esi nulle, tev vēl jāmācās. Īpaši, ja man ir brālis tāds, kuram ir daudz medaļas no Pasaules kausiem, bet man tikai medaļas no jauniešu olimpiādes un čempionātiem... Protams, ka neplivinājos!

Nu, jā! Manuprāt, ar visiem, kuriem esi trenējies - mani, Jāni Šmēdiņu, Mārtiņu Pļaviņu, - mums visiem visās vecuma grupās bija medaļas. Tas bija normāli! Tā tam ir jābūt! Ko ar Aleksandru Soloveju visbiežāk apspriežat, kad tiekaties ārpus volejbola laukuma?

- Meitenes! Jā!

Meitenes? Nu, normāli džeki! Nastja, aiztaisi ausis!!!

- Protams, mēs runājam par meitenēm, kuras spēlē volejbolu, kuras viņš trenē!

Manam pāriniekam Jānim Šmēdiņam hobijs ir makšķerēt, kāds ir tava pārinieka Aleksandra Soloveja hobijs?

- Soloveja hobijs? Labs jautājums. Mēs neesam draugi, mēs vairāk "biznesa partneri". Tāpēc man grūti pateikt. Es zinu, ka viņam ir daudz draugu no boksa. Varbūt viņš ar to nodarbojas. Jo viņš bieži, kad saka, ka brauks uz Rīgu, pēc tam treniņā viņš tāds sadauzīts. Varbūt viņam patīk kauties boksā.

Izšķirošais sets, jums +1, pa kuru servēsiet? Pa Sašu vai Šmēdu?

- Ja atceramies Ventspili, mēs daudz spēlējām pa Jāni. Tas tāpēc, ka izskatās, ka viņš vēl nav labākajā formā. Par tevi es zinu, ka tu daudz trenējies. Bet tāpat domāju, ka spēlētu pa tevi! Jo mēs visi baidāmies no Jāņa kreisās rokas. Es tevi labāk zinu nekā Jāni!

Tāpēc arī zaudējat visu laiku! Nosauc vienu spēles elementu, kurā visvairāk jāprogresē!

- Uzbrukums! To man Saša arī vienmēr saka, ka es kaut kā vienmēr par agru, par vēlu eju uzbrukumā. Pēc tam man bumba paliek aiz galvas, saliekta roka. Tātad – jāuzlabo uzbrukuma sitiens.

Ok, kas man ir tāds, kas tev nekad nebūs?

- Mati!

Hā, tev bija! Melo! Viņam bija gari mati!

- Man nebija! Ok, man bija gari mati pusgadu. Es aizbraucu uz U19 pasaules čempionātu, pēc tam redzēju bildes un uzreiz nogriezu matus! Jo es nevarēju noskatīties, ļoti tizli izskatījās!

Tev bērnībā nespieda darīt darbus ar labo roku?

- Nē, neviens. Protams, tētis bija treneris, un viņš vienmēr zināja, ka kreisā roka ir priekšrocība. Neviens neko nemainīja.

Ok, pēdējais jautājums! Ko tu darīji, kad es 2008. gadā spēlēju Pekinas olimpiādē? Spēli pret Dalhauzeru vispār atceries?

- Es neatceros, ko es darīju tieši tobrīd, bet esmu daudzreiz skatījies to spēli ''Youtube''! Vismaz trīs reizes!

Tad sanāk, kad es spēlēju, tev bija desmit gadi! Skolā noteikti gāji!

- Jā, man bija desmit gadi, droši vien, ka mežā ar skudrām spēlējos!

Jā, noteikti ar skudrām mežā spēlējies!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Volejbols
Sports
Jaunākie
Interesanti