Uzreiz pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm Tīnai bijusi tukšuma sajūta, jo tika iegūta 4. vieta tāpat kā Eiropas čempionātā un Pasaules tūres posmā Šveicē, ko viņa vērtē augstāk nekā kontinenta meistarsacīkstes. Tomēr, laikam ritot, domas ātri mainījās, un pašlaik par olimpisko 4. vietu Tīna ir ļoti priecīga.
Turklāt gads Tīnai bija īpašs ne tikai olimpisko spēļu dēļ – viņa ieguva bakalaura grādu augstskolā un Dienvidkalifornijas Universitātes komandā kļuva par ASV studentu sporta (NCAA) čempioni.
"Šis gads ir bijis fantastisks – bija olimpiskās spēles, esmu ieguvusi grādu [izglītībā], arī Amerikā uzvarēju visu, ko varēja uzvarēt, tā ka ļoti jauks laiks," paskaidroja Graudiņa.
Tīna arī saņēma personalizētu NCAA čempiones gredzenu, kas ir ļoti krāšņs un rotājumiem pārbagāts.
Tas gan nedod nekādas atlaides mācībās, drīzāk gan tieši otrādi, atzina sportiste. Arī nākamo sezonu Tīna vēl nospēlēs augstskolas komandā, jo Amerikā sāks maģistra studiju programmu.
"Šādu gredzenu es nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka saņemšu," teica Graudiņa. "Amerikā NCAA čempiona tituls ir ļoti, ļoti prestižs, līdz ar to arī balva ir ļoti ekskluzīva."
Pēc olimpiādes Graudiņa devās uz Losandželosu, kur aizvadīja vēl vienu turnīru, bet pēc tam trīs nedēļas atpūtās un mācījās. Tīnai vēl jānodod pēdējās esejas, lai varētu dēvēt sevi par bakalaura diploma īpašnieci politikas zinātnē, kas viņu arī ļoti iepriecina, turklāt pirms Ziemassvētkiem sportistei sāksies īsts brīvlaiks.
Tīna atzīst, ka pavasarī viņai bija sportistes karjerā viens no sarežģītākajiem posmiem, jo mācības Losandželosā vajadzēja apvienot ar pirmsolimpiskajiem treniņiem. Pēc rīta treniņa pludmalē Tīna devās uz lekcijām augstskolā un pēcpusdienā vēl mācījās.
Pēc pandēmijas sākuma Tīna šaubījās, vai Latvijas spēcīgākais dāmu duets spēs gada laikā sarežģītos apstākļos progresēt, bet, pateicoties treneriem un iespējai Losandželosā trenēties kopā ar spēcīgām ASV un Kanādas pludmales volejbolistēm, situācija attīstījās labvēlīgi.
Graudiņa un Kravčenoka ir vienojušās, ka turpinās spēlēt kopā līdz 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Anastasijai arvien nākas pieņemt situāciju, ka partnere gada lielāko daļu ir Amerikā un nav iespējams kopā trenēties. Tīna atzina, ka pati ir ieguvēja ASV nodrošināto lielisko attīstības iespēju dēļ, taču, apzinoties pārī nevienlīdzīgo situāciju, viņa vienmēr esot gatava kompromisiem Anastasijas labad. Tīna sola, ka kopā ar Anastasiju varēs trenēties pēc mācību noslēguma maijā.
Latvijas duets ar savu treneri Gustavo Roču risina sarunas par turpmāko sadarbību uz gadu. No ilgtermiņa sadarbības, uzreiz vienojoties par kopīgu darbu līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm, treneris atteicās, turklāt pašlaik vēl nav zināmi visi finansiālie aspekti nākamajam gadam, tādēļ īsta vienošanās ar treneri vēl nav noslēgta, paskaidroja Graudiņa.
Tīnu un Nastju daudzi pasaulē ievēroja viņu smaida dēļ – tas ir kļuvis par komandai raksturīgu zīmi arī tīri praktisku apsvērumu dēļ.
Jau pirms pāris gadiem fizioterapeits Māris Eikeins mudināja abas pludmales volejbolistes spēles laikā vairāk smaidīt, jo organisma ķīmisku procesu rezultātā tas palīdz atbrīvoties, atslābina muskuļus un līdz ar to ļauj labāk spēlēt.
"Momentos, kad ir grūti un vajag saņemties, smaids ir tā kā koda zīme, kas saka, ok, tagad visu sākam no jauna," paskaidroja Graudiņa.
Gan Graudiņa, gan Kravčenoka abas ir nominētas Trīs zvaigžņu balvai kā gada labākās Latvijas sportistes. Lai arī pludmales volejbolā vienatnē laukumā neko nevar izšķirt, abas spēlētājas jau pieradušas, ka tiek vērtētas arī atsevišķi, tādēļ nopelnītās nominācijas Tīna vērtē ļoti pozitīvi.
Ziemassvētkos dāvanā zem eglītes Tīna vēlētos atrast vairāk laika, jo viņai allaž jāraujas uz divām pusēm. Turklāt pēc izmaiņām starptautiskajā pludmales volejbola turnīru sistēmā abas ar Nastju tikko ir nodrošinājušas vietu augstākajā līmenī, un jaunajā sezonā tas prasīs papildu piepūli.
