Daugavpils kā viens no Latvijas volejbola centriem nozīmīgas sacensības uzņem ne pirmo reizi. Pilsētā mīl volejbolu un augstu novērtē iespēju rīkot astoņu komandu turnīru par spīti Covid-19 pandēmijai. Sacensības notiks atbilstoši visiem drošības pasākumiem, jo sportistes testē un viņām mēra temperatūru.
Latvijas izlase jau otro nedēļu Daugavpilī aizvadīja treniņnometni, un tikai loģiski, ka tieši šai pilsētai uzticēts rīkot pasākumu, pastāstīja valstsvienības galvenā trenere Ieva Ņečiporuka.
"Tāpat kā Kuldīgā volejbols ir tradīcija jau no paaudzes paaudzē, manuprāt, arī Daugavpilī tā ir," teica Ņečiporuka. "Tas ir arī loģiski, ka Eiropas čempionāta kvalifikācija tiek spēlēta tieši šeit, Daugavpilī."
Pēc treniņiem un spēlēm ir noilgojušies ne tikai profesionālie sportisti. Latvijas U-16 volejbolistes draudzības spēles ar Lietuvu aizvadīja vasarā, bet otrdien vēl pārbaudīja spēkus pret Gruziju.
Par pēdējā brīža lēmumiem sacensību sarīkošanā gandarīts ir Latvijas Volejbola federācijas nacionālo izlašu koordinators Artūrs Vitkovskis. Viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija cīnījās, lai tiktu atbalstīts atbilstošs reglaments, kas ļautu pandēmijas laikos mājās spēlēt arī jaunatnes izlasēm. Pēc iepriekš spēkā bijušajiem noteikumiem varētu spēlēt tikai ārzemēs, taču mājās ir labākas iespējas garantēt drošu vidi gan mājiniecēm, gan viesu komandām.
Valstsvienības galvenā trenere Ņečiporuka pastāstīja, ka kopā ar treneri Žannu Zaņeginu ir daudz strādāts pie tehnisko elementu slīpēšanas, spēlētāju taktiskiem novietojumiem un izspēlēm.
Treneres vairāk bažījas par spēlētāju psiholoģisko gatavību, jo iztrūkst ne tikai regulāro treniņu, bet arī spēļu pieredzes,
tādēļ ir grūti prognozēt, kā svarīgas spēles ietekmēs katru spēlētāju.
Latvietes ir divreiz tikušās vienīgi ar Lietuvas vienaudzēm, bet polietes un baltkrievietes Ņečiporuka raksturoja kā "kaķi maisā", jo par šīm pretiniecēm nekas nav zināms. Spēlētājas mācīsies uzņemties lielāku atbildību apstākļos, kad pašām nav starptautisku spēļu pieredzes.
Komandas plusi varētu būt pārdomāta taktiska serve un laba cēlājas sadarbība ar pirmā tempa uzbrucējām.
Treneriem allaž palīgs ir komandas kapteine – kopš vasaras tā ir Aleksandra Timbare, kuru trenere pirms pārbaudes spēlēm ar Lietuvu iecēla šajā amatā.
Ņečiporuka uzteica Timbari par spēju neapjukt un gatavību uzņemties līderes lomu sarežģītās situācijās.
Izlases kapteine Timbare sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka komanda ir draudzīga, ģērbtuvē viss tiek izrunāts un spēlētājas cenšas cita citai palīdzēt. Spēlētājas viena pret otru ir atklātas, pastāstīja Timbare. Ja kādai komandas biedrenei kas neizdodas, kapteine cenšas palīdzēt ar uzmundrinājumu.
Otrā grupā spēlēs Igaunija, Gruzija, Krievija un Ukraina. Komandas grupās izspēlēs vienu apli, bet turnīra pēdējā dienā savstarpējās spēlēs tiksies grupās vienādu vietu ieguvušās komandas, lai noteiktu vietu sadalījumu. Katras zonālās asociācijas labākā izlase kvalificēsies finālturnīram, savukārt otrās līdz sestās vietas ieguvējas iegūs ceļazīmi uz Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas otro kārtu.
