„Es gribu, lai visa Latvija ir lepna par šīm lieliskajām sportistēm,” teica Roča.
„Viņām ir sirds, gribasspēks, un viņas iegulda smagu darbu,” panākumu recepti aprakstīja treneris.
Roča kā treneris iepriekšējās olimpiskajās spēlēs bija strādājis ar ASV duetu, tāpēc viņš ar savu pieredzi varēja dalīties pirms Graudiņas/Kravčenokas medaļas spēles. Viņš arī pauda, ka latvietes pratušas pieturēties pie spēles plāna un paveikušas izcilu darbu laukumā. „Viņas paveica visu, ko prasīju. Es nevarētu būt lepnāks par šīm divām spēlētājām,” viņš teica.
Komandai nesekmējoties ar spēli, pludmales volejbola kortā bieži vien tiek kāpināta spriedze starp spēlētājiem. Roča neslēpa, ka spēlētājām, kas uz tik lielas skatuves nonākušas tik agrā vecumā, nav viegli, taču lielākoties Graudiņa un Kravčenoka ar emocijām tika galā labi. „Kā viņas palika kopā, uzvedās un spēlēja, parādīja, ka viņas ar spiedienu tika galā labi,” skaidroja Roča. Viņš gan neslēpa, ka ir vēl vieta izaugsmei.
Tāpat treneris atklāja, ka viņam patīk fokusēties uz pozitīvo, jo spēlētājas pašas jau zina negatīvo.
Pirms olimpiskajām spēlēm Graudiņa un Kravčenoka saskārās ar vairākām grūtībām. Tīna studē ASV, tāpēc kopīgi trenēties Latvijā nebija iespējams. Graudiņa 2020. gadā bija paņēmusi akadēmisko gadu, lai labāk sagatavotos olimpiādei, taču tā tika pārcelta. Otras tādas iespējas viņai nebija, tāpēc šogad bija jāapvieno gan mācības, gan studijas. Daļu treniņu procesu Graudiņa un Kravčenoka kopīgi aizvadīja Losandželosā.
Treneris atzina, ka, protams, var atrast iemeslus, lai nākotnē vairs nespēlētu kopā un negatavotos 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm šādā komandā, taču panākumi runā paši par sevi. „Četri turnīri, trīs pusfināli. Ja es varētu nomest mikrofonu, es to darītu,” smējās Roča.
