Vasaras spēļu finālā volejbolā startēja piecas Dundagas komandas. Volejbola trenere Una Sila skaidroja, ka ne vienmēr izdodas iekļūt finālos, taču, ja sanāk tikt finālos un pat top3 iekļūt, tad ir par ko lepoties. „Ir ar ko lepoties,” teica Sila, skaidrojot, ka pirms gada vairākas komandas tika labāko trijniekā.
Tikmēr trenere Gundega Lapiņa pauda, ka bērni regulāri tiek vesti uz sacensībām, lai gūtu pieredzi.
Tāpat teju visi skolēni, kas nodarbojas ar sportu, to dara jau vairākās paaudzēs. Reti kuram vecāki nav spēlējuši volejbolu.
Volejbolu Dundagā spēlē ne tikai skolā, bet arī to pabeidzot. Kaspars un Ance Kristiņi atklāja, ka volejbolu Dundagā spēlē arī sliktos laikapstākļos, kad līst lietus un pūš spēcīgs vējš.
Volejbola tradīcijas pilsētā ir bijušas ļoti senas. Dzidra Matisone, kas volejbolu spēlēja uzreiz pēc Otrā pasaules kara, stāstīja, ka tas bija visa pamats, pēc kura volejbols arī kļuva tik populārs.
Pašlaik gan pilsētai nav savas komandas, lai gan iedzīvotāji cer, ka drīzumā tāda varētu izveidoties.
