Gatavošanos cita trenera vadībā Aleksandrs Samoilovs nosauca par jaunu sākumu, jo bija nepieciešamas jaunas emocijas un "spēriens" gan pašam, gan komandai. Jau iepriekš viņš bija pārliecināts, ka 60 gadu vecajam Marko līdzvērtīgi pasaulē ir tikai divi treneri.
Par tikpat augstas raudzes treneri Aleksandrs uzskata savu tēvu Genādiju Samoilovu un vienu Vācijas speciālistu, kas vadījis vairākas augsta līmeņa komandas.
"Tas varētu būt pēdējais etaps manā karjerā, un gribu to uz jauna viļņa aizvadīt," nepieciešamību pēc jauna trenera izskaidroja Aleksandrs Samoilovs.
Nepieciešamību pēc pārmaiņām sajuta arī Jānis Šmēdiņš, jo septiņu gadu sadarbībā ar Genādiju Samoilovu pāris jau zināja no galvas, kad kurā treniņā kas gaidāms. Turpretim tagad duetam katrs treniņš ir ar jauniem iespaidiem.
Solustri saskata, ka Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš laukumā ir atšķirīgi, bet abi ir lieliskas personības.
Trenerim šķiet, ka abi spēlētāji pārāk maz laukumā komunicē, bet tam jau ir pievērsta uzmanība. Ja būs kvalitatīvs darbs labā kompānijā, arī darba augļi neizpaliks, uzsvēra Itālijas speciālists. Viņš izbauda ceļu, kas ved uz jaunām virsotnēm un vēlas uzturēt komandā vieglāku gaisotni. Vēl strādājot Krievijā, Solustri pārsteidza apkārt valdošā nopietnība un spēlētāji viņam teikuši, ka vīriešus, kas daudz smējās, uzskatīja par nedaudz jocīgiem. Tomēr Solustri labprātāk citē Oskaru Vaildu un saka, ka cilvēki, kas nesmaida, nav nopietni cilvēki.
Solustri vienmēr grib radīt labu gaisotni treniņos un uzskata, ka labu un ilgstošu attiecību atslēga ir spēja tās izbaudīt. Treneris piebilst, ka
vienmēr jābūt smaidīgam, lai būtu nopietns.
Arī Genādijs Samoilovs ir pārliecināts par pārmaiņu nepieciešamību. Viņš saskata, ka Samoilova/Šmēdiņa sadarbībā bija vērojama rutīna un volejbolisti devušies laukumā kā uz darbu. Šādā situācijā var pamainīt spēlētājus, bet var nomainīt arī treneri, piebilda Genādijs Samoilovs.