Zelta stūrakmens Latvijas sportā. Jānim Lūsim - 80.

Lūsis ir vienīgais Latvijas sportists, kurš ieguvis visu kalumu olimpiskās godalgas. Par olimpisko čempionu viņš kļuva 1968.gada 16.oktobrī Mehiko, finālsacensībās pēdējā mēģinājumā šķēpu raidot 90,10 metrus tālu. Pēc četriem gadiem Minhenē Lūsis nopelnīja sudrabu, bet olimpiskos bronzas laurus nodrošināja 1964.gadā Tokijā. Lielā Jāņa rēķinā ir divi laboti pasaules rekordi un četras uzvaras Eiropas čempionātos. 
 

Pēc iekļūšanas pasaulē spēcīgāko šķēpmetēju vidū Lūsis pusotru gadu desmitu noturējās virsotnē un daudzas sezonas aizvadīja bez neviena zaudējuma. Pirms pieciem gadiem Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Slavas zālē uzņemtais Lūsis uzvarēja 200 no 274 sacensībām, kurās piedalījās.

Čempions reiz pats ironizēja, ka viņa 180 centimetru augums varētu būt vairāk piemērots skriešanai, nevis šķēpmešanai, tomēr visus teorētiskos trūkumus praksē kompensēja Lūša darbaspējas un neatlaidība. Savulaik netrūka arī tādu, kas apgalvoja, ka nekāds labais šķēpmetējs no Lūša nesanāks. Viņš pierādīja pretējo, kā vienmēr - ar darbiem, nevis spriedelēšanu.

Jubilejā vēlēsim Lūsim ar tādu pašu pārliecību par sevi kā sacensībās sporta arēnās pārvarēt veselības likstas un ilgus gadus arvien stiprināt Latvijas vieglatlētu saimi.