Vieglatlētikas savienības sašutums ir saprotams. No sporta federāciju padomes un olimpiskās komitejas kopā viņi saņem 120 000 eiro, bet minimālajai vajadzību nosegšanai viņiem nepieciešami 340 000 eiro. Vieglatlētikas savienības funkcijas ir Latvijas čempionātu organizēšana, izlašu sportistu dalība starptautiskajās sacensībās un biroja darbība. Tā kā izveidojies liels deficīts, ir apdraudēta Latvijas sportistu dalība lielajās sacensībās.
''Līdz šā gada beigām mums plānojas deficīts ap 115 tūkstošiem eiro. Un tas nozīmē, ka Latvijas sportisti, visi, kas būs izpildījuši normatīvus uz starptautiskajām sacensībām, tie, kuri nevarēs paši samaksāt par to, paliks mājās,” norādīja Miļkevičs.
Lielajiem sportistiem, kas ir izpildījuši normatīvus uz pasaules čempionātiem, gan viss ir nodrošināts – gan braukšana, gan biļete, gan palikšana uz vietas. Nav nodrošinājuma treneriem un atbalsta personālam. “Sportisti varēs aizbraukt uz pasaules čempionātu, bet viņu treneri – liela jautājuma zīme,” norādīja Miļkevičs.
No Sporta federāciju padomes LVS saņem 75 000 eiro. Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) līdzekļu sadalei izstrādājusi īpašu kritēriju tabulu – tajā ņemti vērā trīs aspekti:
1. Biedri, nodarbināto skaits, sportisti.
2. Federāciju aktivitāšu kritēriji (to rīkotie pasākumi).
3. Augstu sasniegumu sporta kritēriji jeb sasniegumi.
Kritēriji ir skaidri, un LVS starp 86 federācijām ieņem 2. vietu. Piešķirtā finansējuma ziņā gan nav ļoti lielas atšķirības starp 2. un 32. vietu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka būtu pareizi papildus piešķirt finansējumu TOP15 sporta veidiem tieši pēc šiem rādītājiem – gan augsti sasniegumi, gan masveidība.
Piemēri tālu nav jāmeklē – varam apskatīties kaimiņu Lietuvas un Igaunijas situāciju. Lietuvas Vieglatlētikas federācijai valsts piešķir 835 tūkstošus eiro, bet Igaunijas federācijai 704 tūkstošus eiro.
Prioritāro sporta veidu noteikšana Izglītības un zinātnes ministrijai aizņēma vairākus gadus, bet galu galā rezultāta tā arī nav – šis process ir apstājies.
Gana skaidri prioritātes jau iezīmē LSFP izstrādāto kritēriju tabula. Šobrīd pietrūkst politiskās gribas, lai novilktu strīpu zem 10, 15 vadošajiem sporta veidiem, lai tiem piešķirtu papildu finansējumu pamatfunkciju veikšanai.
Lai novilktu svītru un pateiktu, kuri ir prioritārie sporta veidi, vajadzīga drosme, jo tas būs nepopulārs lēmums. Šobrīd valdības gaiteņos tik drosmīga cilvēka nav – līdz ar to nav rezultāta. Bez šādas rīcības vieglatlētikas savienībai un citām federācijām savu pamatvajadzību realizēšanai nāksies klauvēt pie Nacionālās sporta padomes durvīm un lūgt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Situācija, par kuru atbildīgajiem politiķiem būtu jānokaunas.
