(papildināts ar Inetas Radēvičas teikto)
Krievijas Vieglatlētikas federācija no Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) saņēma dokumentus, kas apliecina Kučerenko vainu antidopinga noteikumu pārkāpšanā, lietojot sportā aizliegtas vielas. Kučerenko diskvalificēja uz diviem gadiem kopš 2016.gada 17.decembra, taču tiks anulēti visi viņas rezultāti kopš 2011.gada 28.augusta, kad pasaules čempionāta finālsacensībās Dienvidkorejas pilsētā Tegu sportistei tika ņemtas analīzes, kas izrādījās pozitīvas.
Par pasaules čempioni 2011.gadā kļuva amerikāniete Britnija Rīze ar rezultātu 6,82 metri. Kučerenko rezultāts bija 6,77 metri, kas viņai ļāva par vienu centimetru apsteigt Radēviču, kura medaļu nodrošināja pēdējā lēcienā ar divu centimetru pārsvaru pār baltkrievieti Nastasiju Mirončuku-Ivanovu. Pašlaik Mirončuka-Ivanova ir diskvalificēta par dopingu 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs.
Radēviča izcīnīja Latvijai pirmo godalgu pasaules vieglatlētikas čempionātos neatkarīgas valsts vēsturē. Iepriekš 1983.gadā Helsinkos bronzu PSRS izlases sastāvā izcīnīja šķēpmetējs Dainis Kūla.
Negaidītā kļūšana par pasaules vicečempioni vieglatlētikā bijis patīkams un satraucošs pārsteigums, taču medaļas krāsai nav nozīmes, jo daudz būtiskāka ir atzinība no tuvajiem, dzirdot, kā dēls mammu nosauc par pasaules vicečempioni, komentējot trešdienas jaunumus, ka konkurentes krāpšanās dēļ latviete Ineta Radēviča tikusi pie 2011.gada pasaules čempionāta sudraba medaļas, aģentūrai LETA sacīja pati nu jau bijusī tāllēcēja.
"Veids, kā uzzināju, ka esmu kļuvusi par pasaules vicečempioni bija ļoti simbolisks, jo pirmā man to ar apsveikuma īsziņu pavēstīja Lauma Grīva. Ar viņu kopā Tegu cīnījāmies plecu pie pleca tāllēkšanas kvalifikācijas sacensībās. Lauma toreiz finālā netika [kvalifikācijā palika 23.vietā], bet tagad man pavēstīja šo prieka vēsti. Tas manuprāt bija ļoti simboliski un izlasot viņas apsveikumu, man saskrēja prieka asaras," brīdi, kad tika uzzināti jaunumi, atcerējās Radēviča.
Jaunumi viņai bijuši negaidīti, taču raisījuši lielu gandarījumu. "Es vienmēr sacensībās biju gatava smagai cīņai, un toreiz, Tegu, es parādīju visu ko spēju un atdevu visu, ko varēju. Tobrīd līdz sudrabam pietrūka viena centimetra, taču galvenais, ka sacensību noslēgumā es jutu gandarījumu par paveikto. Tāpat bija arī Londonas olimpiskajās spēlēs, kur līdz [bronzas] medaļai arī pietrūka centimetra. Bija sāpīgi, taču tajā pat laikā izjutu milzīgu gandarījumu un tas, manuprāt, ir svarīgāk nekā medaļas," sacīja tāllēcēja.
Radēviča sportistes karjeru noslēdza 2012.gadā, pēdējos gados pievēršoties arī TV žurnālistikai, tomēr no vieglatlētikas viņa nekur tālu nav aizgājusi. "Pēdējā laikā esmu daudz ciešākā kontaktā ar vieglatlētiku nekā iepriekš. Ir sākusies jaunā vieglatlētikas sezona, bet man jauni izaicinājumi, jo esmu iesaistījusies starptautisko sacensību "Rīgas kausi" organizēšanā. gandrīz katru dienu tiekos ar Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) pārstāvjiem, bet nedēļas nogalē braukšu uz Kuldīgu, kur norisināsies Latvijas čempionāts jauniešiem. Tur startēs arī manas mammas audzēkņi, tāpēc būs kam just līdzi. darāmā ir daudz, tāpēc brīžiem piezogas nogurums, taču šīs ziņas par vicečempiones titulu man atgādināja, kas es esmu un no kurienes nāku, dodot jaunu enerģijas lādiņu," piebilda Radēviča.
Viņai šobrīd nav ne jausmas, kā notiks medaļu maiņa, jo viņas izcīnītā bronzas godalga tagad pienākas baltkrievietei Nastasjai Mirončikai-Ivanovai no Baltkrievijas, kura latvietei zaudēja divus centimetrus, kamēr Radēvičai būtu jātiek pie sudraba godalgas. "Tas nav svarīgākais, jo jau bērnībā es nestartēju diplomu vai medaļu dēļ. Medaļas krāsa man nespēlē būtisku lomu dzīvē, daudz svarīgāk ir tad, kad dēls tevi nosauc par pasaules vicečempioni. Kad šodien to no dēla izdzirdēju, bija liels saviļņojums," atzina viena no visu laiku labākajām Latvijas vieglatlētēm.
Pēdējā gada laikā sporta sabiedrību ir satricinājuši skaļi dopinga skandāli Krievijā, nākot gaismā masveidīgai aizliegto vielu lietošanai, kas atklāja valsts izstrādātu un atbalstītu dopinga sistēmu. Krievijas vieglatlēti šobrīd ir diskvalificēti no starptautiskās aprites un Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) nesteidz atcelt šo soda mēru.
Radēvičas treneris bija krievu speciālists Jevgēņijs Tar-Avanesovs, taču viņš gājis pret straumi un no apkārtējā norobežojies. "Man bija izcils treneris, kurš ir sava aroda profesionālis. Atceros, ka man toreiz pārmeta, ka es trenējos vienā grupā ar krievu sportistiem, taču treneris uzreiz lika saprast, lai es šīs runas neņemu galvā, no visa norobežojos un ne par ko neuztraucos. Vai tobrīd Krievijā jau pastāvēja dopinga sistēma, es nevaru komentēt, jo treneris man lika darīt savu darbu un neuztraukties par to, ko dara citi. Savukārt pats treneris gāja paralēli Krievijas vieglatlētikas sistēmai. Cik atceros, viņš pat ar daudziem Krievijas vieglatlētikas funkcionāriem nesveicinājās un nekādus kontaktus neuzturēja. Viņš bija īpašs speciālists, kuram joprojām esmu parādā milzīgu pateicību," uzsvēra Radēviča.
Sportistes karjeru Radēviča noslēdza pēc 2012.gada Londonas olimpiskajām spēlēm, kur viņa palika ceturtā, no bronzas godalgas arī atpaliekot tikai par centimetru, toreiz sasniedzot rezultātu 6,88 metri.
Radēvičai pieder Latvijas rekords tāllēkšanā, jo 2010.gadā Barselonā viņa aizlēca 6,92 metrus tālu, tad arī izcīnot Eiropas čempiones titulu.
