Skrējējas vīrs Mārtiņš Vaičulis vada prāvu zemnieku saimniecību un audzē liellopus Dagdas pusē. Gunta ir pārliecināta, ka ģimene laukos būs laimīga neatkarīgi no tā, ar ko nodarbosies. Vaičule lūko iespējas, kā mammas pienākumus savienot ar sportošanu, nevis izvēlēties vienu vai otru. Pirms četriem mēnešiem dienasgaismu ieraudzīja viņas meitiņa Rūta, un sportiste atzīst, ka nav viegli, jo dzīvi tas izmainīja par 180 grādiem, bet Gunta to ļoti izbauda.
"Tas ir svarīgāk par jebko manā dzīvē, par jebkurām citām izvēlēm," uzsvēra sportiste.
Gunta ļoti labi apzinās, ka noteikti būtu sasniegusi augstākus rezultātus, ja koncentrētos tikai sportam.
Taču viņa ir daudzpusīga un skrējēju dzīvē saista ne tikai sports.
"Man ir svarīgi darīt to, kas patīk, un nevarētu teikt, ka tikai sports man patīk. Tādēļ daudz kur iesaistos," pastāstīja skrējēja. "Noteikti nebūtu tik laimīga kā šobrīd, ja to vien darītu, kā skrietu. Droši vien man nebūtu ģimenes, nebūtu precējusies un nedzīvotu laukos, pēc kā mana dvēsele alkst, kad ilgi esmu projām."
Vieglatlēte rēķinās, ka Rūta nebūs ģimenē vienīgais bērns, bet sportot viņa varēs ar savām atvasēm kopā. Gunta arī vēlas, lai ģimenē būtu mamma sportiste, nevis sporta gaitas jau noslēgusi vieglatlēte.
Kad Gunta atsāka treniņus, pandēmijas apstākļos iespēju nebija daudz.
Arī mīnus 20 grādu salā skriešana notiek brīvdabas apstākļos.
Sportiste rēķinās, ka lielā aukstumā lielai slodzei sevi nevar pakļaut, turklāt pēcdzemdību laikā atgriešanās skriešanā notiek pakāpeniski. Pavasarī, iespējams, viņa jau gatavosies intensīvākā treniņnometnē, bet līdz tam treniņu plāns ir pieskaņots gan meitiņas vajadzībām, gan laikapstākļiem.
Gunta atceras, ka divus mēnešus pēc dzemdībām bija grūti un vienubrīd likās, ka nespēs atgriezties sportā. Tomēr izrādījās, ka skriešanu var apvienot ar meitiņas uzraudzīšanu.
Olimpiskā ranga pozīcija Guntai pērn ļautu kvalificēties Tokijas spēlēm, tādēļ to pārcelšana sportistei bija patīkams notikums,
kas deva cerību stariņu. Viņa gan apzinās, ka dalība Tokijas spēlēs 2021. gadā nav garantēta.
"Ir ļoti daudz neskaidrību, mans uzdevums ir maksimāli efektīvi un ātri, tajā pašā laikā arī nepārsteidzoties, atgriezties labā fiziskā kondīcijā," teica Vaičule. "Pagaidām izdodas labi, pavasarī redzēs. Domāju, ka būšu diezgan ātra un izturība arī būs labā līmenī."
Vaičulei vienmēr gribas uzzināt ko vairāk, tādēļ pēc juristes izglītības iegūšanas viņa mācījās gan treneru, gan grāmatvedības kursos, arī strādāja ar sportu nesaistītā profesijā. Jauna pieredze sportistei sniedz dzīves piepildījuma sajūtu, un viņa nešaubās, ka, iesaistoties dažādās jomās, dzīve kļūst pilnvērtīgāka.
