Nākamais gads vieglatlētikā būs īpašs, jo vasarā notiks gan Eiropas, gan pasaules čempionāts. Tā ir lieliska iespēja atgriezties un gūt pozitīvas emocijas, bet ar vēsu prātu.
Kopš daudzcīņnieces Tokijā sadalīja godalgas, ir pagājuši vēl divarpus mēneši, bet Laura joprojām pilnvērtīgi nedrīkst skriet. Viņa priecājas par iespēju izpildīt atsevišķus vieglatlētikas vingrinājumus – treniņos vasarā pat grūda lodi un bez ieskrējiena meta šķēpu.
Prieku sagādā arī iespēja, kas iepriekš bijusi reta – aizbraukt uz Ugāli pie vecvecākiem.
Laura pasmej, ka pēc neierastiem lauku darbiem, vācot ābolus, ķermenis to jūt. 
Laura neslēpj, ka sapņi par Tokiju sabruka jau pēc pirmās operācijas, bet pēc tās bija arī otrā un trešā. Līdz pat pēdējam Lauru kaut kas urdījis un kārdinājis vēlreiz visu apdomāt, tomēr sportiste saprata, ka nav jēgas braukt uz olimpiskajām spēlēm tikai piedalīšanās dēļ.
Kopš 2016. gada rudens Laura dzīvo un trenējas Igaunijā pie Andreja Nazarova. Daudzcīņniece sportistes gaitās ir pārliecinājusies, ka katram ir savs trenēšanas stils. Rutīnas maiņu viņa atzīst par noderīgu un apzinās, ka treniņos pie Nazarova ir vairāk par sevi jādomā.
Ikauniece smej, ka mājas ir tur, kur viņas kaķi, un šobrīd tie dzīvo Tallinā.
Tur dzīvo arī Lauras draugs Magnuss Kirts. Viņš tāpat kā Laura ir valsts rekordists, tiesa, šķēpmešanā. Tāpat kā Laura ir divkārt atzīts par savas valsts gada sportistu (2018, 2019) un tāpat kā Laura bija viens no Tokijas spēļu medaļu cerībām. Tomēr tāpat kā Laura uz Tokiju viņš neaizbrauca savainojuma dēļ.
Abi vieglatlēti viens otru labi saprata nepateicīgajā situācijā, kad olimpisko mērķi nav iespējams sasniegt objektīvu iemeslu dēļ. Ikauniece uzskata, ka Kirtam bija grūtāk, jo mājās jārēķinās ar lielāku spiedienu. Turpretim Laurai vide bija mierīgāka. Abi viens otram ir palīdzējuši arī treniņos, bet tagad gan Ikauniecei, gan Kirtam jau redzama gaisma tuneļa galā.
Laurai tāpat kā ikvienam, dodoties pasaulē, jāņem līdzi zināšanu bagāža par savu ķermeni un pamata lietām, kas nepieciešamas veselības saglabāšanai. Arī pašapziņa pie tām turēties.
