Pēc ārstēšanās Laura jūtas labi un Tallinā sevi pārsteidza ar personisko rekordu 60 metru barjerskrējienā. "Laikam ātrs segums," sevi nesteidza slavēt sportiste. Ļoti viņu pārsteidza arī rezultāts lodes grūšanā, jo tehnisko izpildījumu Laura nemaz tik augstu nevērtēja. Ne viss Laurai izdevās ideāli, bet par atgriešanos viņai ir liels prieks.
Pirmajos mēnešos pēc operācijas Laura ne reizi vien aizdomājusies, vai maz vēl spēs atgriezties sportā.
Tolaik viņa skriet drīkstēja tikai ūdenī, un kājā bija velkošas sajūtas. "Vai es vispār varēšu kādreiz pārskriet pāri barjerai?," savas tālaika sajūtas atklāja sportiste. ""Bet ar laiku iekusties, un viss ir kārtībā," viņa piebilda.
Ikauniece ir apņēmusies veiksmīgi startēt 2020. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā, bet tiecas uz augstu rezultātu arī šoruden Dohā gaidākajā pasaules čempionātā.
Operāciju kājas augšējam muskulim Laurai veica uzreiz pēc 2017. gada pasaules čempionātā gūtās traumas jau pirmajā disciplīnā - 100 metru barjerskrējienā. Tomēr kājas muskulis par sevi atgādināja jau iepriekš. Vēl pirms Rio olimpiskajām spēlēm Latvijas čempionātā Valmieras stadionā Laura finālā sasniedza personisko rekordu, bet sajuta, ka mazliet sastiepa muskuli. Radušās iekaisuma dēļ kāja Rio olimpiskajās spēlēs viņai bija sateipota. Uzlabojuma nebija arī pēcolimpiskajā sezonā, un vēlāk pārbaudē konstatēja, ka cīpslas piestiprinājuma vieta pie kaula ir iekaisusi. Londonā sekoja neliels plīsums, un vēlāk
pēc konsultācijām ar ārstu Somijā Laura jau nākamajā dienā bija uz operāciju galda.
Vieglatlēte atzīst, ka nonākšana zem ķirurga skalpeļa notika ļoti ātri. Turklāt viņa nekad iepriekš nebija nebija operēta, tādēļ psiholoģiski to pārdzīvoja vēl vairāk. Tomēr iešana caur savainojumiem padara stiprāku jebkuru sportistu, tagad uzsver Ikauniece. Citas sportistes, kas pārcietušas līdzīgu savainojumu, Laurai apgalvoja, ka pēc gada viņa līdzšinējo traumu jau būs pilnīgi aizmirsusi.
Uz mērķi Lauru ved igauņu treneris Andrejs Nazarovs, kam sportiste pilnīgi uzticas. Abi kopā strādā jau divarpus gadus un Laura paļaujas uz trenera plāniem, bet uzsver, ka jāvadās arī pēc savām sajūtām. Jau ilgāku laiku Laura dzīvo Tallinā, kur jūtas kā ilgā treniņnometnē.
Treneris grib, lai Ikauniece nopietnai sacensību prakses atgūšanai marta sākumā piedalītos Eiropas čempionātā telpās. Taču tas būtu tikai viens solis pretim Lauras mērķiem sportā. Tos viņa patur pie sevis un cer, ka būs vesela, lai sasniegtu plānoto.
