Mārai Grīvai uzvaru nodrošināja 6,41 metru tāls lēciens. Lielbritānijas tāllēcēja Jasmina Soijersa ar rezultātu 6,30 metri bija otrā, bet laureātu trijnieku noslēdza uzvarētājas māsa Lauma Grīva (6,29 metri).
Savukārt Vaičule mērķa līniju šķērsoja pēc 23,30 sekundēm. Tuvākā konkurente ukrainiete Jana Kačura atpalika 0,18 sekundes.
Sievietēm šķēpmešanā uzvarēja amerikāniete Ariana Insa ar rezultātu 60,80 metri. Pēdējā mēģinājumā šķēpu aiz 60 metru atzīmes raidīja arī Madara Palameika, tomēr uzvarētājai viņa zaudēja astoņus centimetrus un ieguva otro vietu.
Otrais 400 metru skrējienā finišēja Jānis Leitis ar rezultātu 46,23 sekundes. Uzvarēja pasaules čempions telpās 4x400 stafetes disciplīnā polis Karols Zaļevskis, kurš skrēja 0,38 sekundes ātrāk.
Šķēpmešanā vīriešiem uzvarēja vācietis Bernhards Zeiferts, rīku raidot 84,86 metrus. Otro un trešo vietu sadalīja attiecīgi Rolands Štrobinders (82,36 metri) un Gatis Čakšs (81,42 metri).
Arī trīssoļlēkšanā vīriešiem labākais pašmāju atlēts Elvijs Misāns ieguva otro vietu, sasniedzot rezultātu 16,25 metri. Uzvaru ar sasniegtiem 16,46 metriem izcīnīja turks Kans Ezipeks.
Rīgas kausus sievietes izcīnīja šķēpmešanā, tāllēkšanā un 200 metru skrējienā, turpretim vīrieši uz galvenajām balvām pretendēja šķēpmešanā, trīssoļlēkšanā un 400 metru skrējienā.
Sacensības notika arī vairākās papildu disciplīnās. Līga Velvere uzvarēja 800 metru skrējienā ar rezultātu divas minūtes un 2,72 sekundes. Sindija Bukša finišēja otrā 100 metros (11,73).
Bukša pēc finiša intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka sasniegtais rezultāts ir pieticīgs, tomēr viņas mērķis nebija maksimāli labāko formu sasniegt jau sezonas sākumā, jo atbildīgākie starti gaidāmi vēlāk šogad. Apmierināta ar paveikto bija Velvere, kam iepriekš ilgāks laiks bija nepieciešams savainojuma sadziedēšanai.
Rīgas kausu izcīņa notiek kopš 1962. gada.
