Gada balvu Bukšai nodrošināja uzvara U-23 Eiropas čempionātā 200 metru distancē. Arī aizvadīto sezonu viņa raksturoja kā virpuli, jo rezultāti nelutināja, bet izcīnītā medaļa deva stimulu nākamajai sezonai. Bukša priecājas par iegūto zelta medaļu un nešaubās, ka tas bija lielisks panākums.
Par svarīgām Bukša uzskata arī gada balvas par padarīto darbu, jo tās vēlāk katru dienu atgādina par sevi un motivē strādāt. "Jaunajiem tās balvas nozīmē ļoti daudz. Es debitēju kā uzlecošā zvaigzne, un tas deva lielu stimulu, ka gribu gūt gada vieglatēte," paskaidroja Bukša. "Tā ir milzīga motivācija."
Bukša uzskata, ka visas sezonas nevar būt rezultātos vienādas un cer uz kāpumu olimpiskajā gadā. Arī
attiecības ar savu treneri Lūsi skrējējai šķiet kā virpuļa iegrieztas.
"Ir dienas, kad mēs sastrīdamies par treniņu procesu vai ko tamlīdzīgu, bet beigās tāpat viss ir labi," paskaidroja skrējēja. "Mums abām ir diezgan spēcīgi raksturi, un varbūt tajā mirklī rodas kādi pārpratumi. Divi spēcīgi cilvēki neiet kopā īsti, bet sastrādājamies ļoti labi un rezultātos tas parādās. Tomēr ir medaļa un prieks par to."
Trenere Lūse par aizvadīto gadu un Bukšas panākumiem ir gandarīta. Trenere saskata, ka Sintijas panākums ļoti labs, bet nācis grūti. Lūse piebilda, ka sportistes potenciāla realizēšanā jāieliek liels darbs, jo baltajam cilvēkam ģenētika atšķiroties un izsisties uz augšu sprintā ir ļoti grūti. Arī atbildība sacensībās sportistus nospiež un svarīgākajos mačos tas izpaužas.
Kā ļoti svarīgu aspektu trenere uzsvēra atlētu psiholoģisko sagatavotību.
Lūse uzskata par nepieciešamu nodrošināt vieglatlētiem finanšu atbalstu, jo algotu darbu ar nopietniem treniņiem augsta līmeņa sportā apvienot ir ļoti grūti. Viņasprāt, vajadzētu nelielu atbalstu ne tikai labākajiem, bet arī tiem, kas ir tuvu spicei.
Par finansējumu tik daudz nav jāsatraucas daudzcīņiecei Laurai Ikauniecei, kura jau izpildījusi olimpisko kvalifikācijas normatīvu. Viņa ir apradusi pastāvīgi būt tālāk no mājām, jo jau trešo gadu trenējas Tallinā un Latvijā iegriežas arvien retāk. Lielākās traumas Ikauniece ir sadakterējusi un cer, ka tās vairs netraucēs. Lai neriskētu ar veselību, Laura drošības dēļ pērn nestartēja pasaules čempionātā Dohā, vairāk jau skatoties uz olimpisko gadu.
