Bukša vēl līdz galam nav izlēmusi, vai marta sākumā startēs Eiropas čempionātā telpās, jo 60 metru distance iepriekš nav bijusi iekļauta treniņu plānos, lai arī sportistei tagad ir izpildīts normatīvs. Sprintere vēlas startēt labā formā un sasniegt labu rezultātu, nevis piedzīvot vilšanos. Tomēr ziemas beigās Sindija tā nejūtas, turklāt 60 metru skrējiens telpās neiekļaujas Tokijas olimpisko spēļu gatavošanās kontekstā.
Šķiroties no sportā ierastā treniņu un sacensību ritma, Sindijai viegli nav gājis, bet 23 gadus vecā sportiste saskata arī pozitīvas lietas, piemēram, iespēju labāk izzināt sevi. Viņai gan pietrūka pilnvērtīga sporta un vieglatlēte mēģina rast jaunas iedvesmas, lai atkal cīnītos, kad visas iespējas atgriezīsies.
Bukša neslēpj, ka meklē motivāciju, kas pandēmijas laikā ir sarukusi.
Viņai arī nav 100% pārliecība par Tokijas spēlēm, jo cerības vieglatlētiem lūst viena pēc otras.
Ir ļoti grūti tiekties pēc rezultātiem, ja nav sacensību, paskaidroja sprintere.
Sportā nevar četrus gadus gatavoties tikai olimpiskajām spēlēm – ir vajadzīgi arī citi starti, lai gūtu pārliecību par sevi, paskaidroja skrējēja. Bukša pēc šībrīža ranga kvalificējas dalībai olimpiskajās spēlēs, bet tas vēl negarantē startu Tokijā, jo atlase turpinās. Sindija uz rangu nepaļaujas, bet kopā ar treneri gatavojas tā, lai izpildītu kvalifikācijas normatīvu, jo tas ir drošākais veids, lai nodrošinātu olimpisko ceļazīmi.
Sezonas sacensību plānā Sindijai pagaidām ir tukšums,
jo līdz olimpiskajām spēlēm iespējas startēt ir miglā tītas. Pirmspandēmijas gados viņa februāra beigās jau būtu aizvadījusi vairākās sacensības, Latvijas čempionātu telpās un labā formā gatavotos Eiropas čempionātam telpās.
Labākā situācijā ir pasaules elites vieglatlēti, kam iepriekšējie sasniegumi nodrošina ielūgumus dalībai sacensībās, bet citiem tādu iespēju nav.
Bukša gūst motivāciju, atskatoties uz Latvijas rekordu, jo vēlas atkārtot pirms teju trim gadiem gūtās sajūtas.
"Tā ir mana motivācija tiekties atkal pēc šīm sajūtām. Ja vienreiz tu pagaršo, gribas vēl un vēl," paskaidroja Bukša. "Šobrīd esmu ceļā uz to, ceļā uz motivācijas rašanu, lai turpmāk būtu ne tikai Latvijas rekords, bet arī kāds medaļu komplekts. Uz to es eju, un galvenais ir nenokārt degunu."
Sindija neslēpj, ka izvērtē iespējas startēt arī 400 metru distancē,
jo gatavošanās apstākļu un neliela savainojuma dēļ sprinta treniņi pandēmijas laikā tika ierobežoti. Darot to, kas ir iespējams, pēc testiem Sindijai kļuva skaidrs, ka viņa varētu skriet 400 metru un 200 metru distances, kas viena otru papildina. Skrējēja vēl vērtē, vai izaicinošais viena apļa skrējiens pašai ne tikai padodas, bet arī patīk. Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) jau pirms ilgāka laika vedināja Bukšu skriet 400 metrus, tomēr viņu tolaik tas nevilināja.
Tagad trenējoties Sindijai ir iepatikusies 400 metru un pat garāku distanču specifika. Viņa saskata, ka, variējot distances, neiestāsies apnicība un būs lielāka apetīte uz īsākām distancēm sprintā.
