Sadaļas Sadaļas

Sporta veida savienības šefs Lagzdiņš: Latvijā nav augstu sasniegumu vieglatlētikas pieaugušajiem

Arni Lagzdiņu aizvadītajā nedēļā atkārtoti ievēlēja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidenta amatā, kur lielāko izaicinājumu viņš saskata sportistu karjeras nodrošināšanai pēc junioru vecuma beigām. Lagzdiņš sarunā Latvijas Radio atzina, ka pašlaik sporta veida piramīda Latvijā ir deformēta, jo sportistu nepietiekama nodrošinājuma dēļ pieaugušo vecumā augstu sasniegumu vieglatlētika praktiski nepastāv.

Lai pēc junioru vecuma beigām iejustos pieaugušo sportā, ir vajadzīgi vairāki gadi, bet vieglatlēti nopietni var rēķināties tikai ar pašu sameklētu un ģimenes atbalstu, paskaidroja Lagzdiņš. Augstskolas, armija un policija palīdzēt nevar, bet LVS spēj nodrošināt tikai dalību sacensībās. Jautājums, kā dzīvot, ko ēst un kā trenēties, juniora gaitas noslēgušam vieglatlētam paliek bez atbildes. 

Arnis Lagzdiņš par vieglatlētiku LatvijāMārtiņš Kļavenieks

"Mums tas ir lielākais izaicinājums, kā kaut vai nedaudz atjaunot iespēju jaunajiem vieglatlētiem nepamest šo nodarbi," teica Lagzdiņš.

Līdzīga problēma ir arī citās valstīs, un ļoti liela daļa vieglatlētu pēc 23 gadu vecuma sasniegšanas pārtrauc gaitas sportā. Tomēr tas nenozīmē, ka viņiem nebūtu potenciāla gūt augstākos sasniegumus. Par klasisku piemēru LVS prezidents nosauca igauņu vieglatlētu Magnusu Kirtu, kurš 22 gadu vecumā augstumā lēca 2,10 metrus un šķēpu meta 69 metrus, bet septiņus gadus vēlāk šķēpu raidīja jau aiz 90 metru atzīmes un kļuva par pasaules vicečempionu.

"Piespēle" podkāstā

 

 

 

  • Savā lietotnē meklē - Piespēle

Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.

Lagzdiņš cer, ka Latvijā līdzīgi kā citās valstīs vieglatlētu atbalstam varētu piesaistīt policijas un armijas resursus, kas kaut cik paplašinātu sporta veida piramīdu. Tas ļautu arī pieaugušajiem lielākā skaitā startēt Latvijas čempionātā, kur divas trešdaļas dalībnieku ir juniori.
 

Talantīgākie Latvijas jaunie vieglatlēti ir guvuši augstas vietas Eiropā junioru sacensībās, tomēr nepieciešams pavērt viņiem ceļu apritei arī pieaugušo sportā.

"Mums ir vajadzīgi pieaugušie vieglatlēti, jo notiek Eiropas komandu sacensības un Prezidenta balvas izcīņa, kas ir komandu sacensības. Mēs tagad esam Baltijā absolūti švakākie," paskaidroja LVS prezidents.  

Savs pasaules čempionāts ir arī militārpersonām, bet Latvijā armijas sporta klubā vieglatlētika nav pārstāvēta, sacīja Lagzdiņš. Vieglatlētu situāciju sarežģī arī tas, ka pandēmijas apstākļos sacensības novadu līmenī nenotiek.

Lagzdiņš vēlēšanās bija vienīgais LVS prezidenta amata kandidāts. Prezidenta amatu esot kārojuši vēl vairāki bijušie vieglatlēti, kuri gan savas kandidatūras īsi pirms LVS kongresa tomēr atsaukuši. Lagzdiņš par LVS vadītāju kļuva 2019. gada marta beigās, kad no amata atkāpās Ineta Radēviča. Viņam gan tā nebija pirmā reize LVS vadītāja amatā, jo šos pienākumus Lagzdiņš pildīja arī no 1993. līdz 2001. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vieglatlētika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt