Sporta karalienes galmā vieglatlēti sāk cīņas pasaules čempionātā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

No piektdienas, 27. septembra, līdz 6. oktobrim Kataras galvaspilsētā Dohā notiks gaidītākais vieglatlētikas notikums 2019. gadā - pasaules čempionāts. Latviju vieglatlētu forumā pārstāvēs 12 sportisti, tiesa, traumas dēļ nepiedalīsies viena no galvenajām cerībām Laura Ikauniece.

Četras dienas pirms sacensībām Starptautiskā Vieglatlētikasfederācija paziņoja, ka pagarinājusi Krievijas Vieglatlētikas federācijas diskvalifikāciju. Paaugstināta testosterona līmeņa dēļ, sacensībās liegts startēt arī trīskārtējai pasaules čempionei Kasterai Semenjai no Dienvidāfrikas Republikas. 

Dohā sākas pasaules čempionāts vieglatlētikā
00:00 / 04:59
Lejuplādēt

Lai izcīnītu tiesības startēt pasaules čempionātā , bija jāizpilda augsti normatīvi. Tos Latvijas delegācijā izdevās izpildīt vesera metējai Laurai Igaunei, šķēpmetējiem Gatim Čakšam un Rolandam Štrobinderam, Līnai Mūzei un Madarai Palameikai, 50km soļotājiem Arnim Rumbeniekam un Ruslanam Smolonskim, kā arī maratonskrējējam Dmitrijam Serjoginam, kurš šogad Rīgas maratonā finišēja desmitais, tādā veidā izcīnot ceļazīmi uz Dohu.

Daudziem pasaules atlētiem tā arī neizdevās izpildīt normatīvus, tādēļ vairākās disciplīnās nebija pietiekams atlasi izpildījušo sportistu skaits. Vieglatlēti, kuru rezultāti bija tuvu normatīviem, pasaules čempionātā varēs startēt ar Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) ielūgumiem. Tos Latvijā saņēma četras sportistes – šķēpmetēja Anete Kociņa, Gunta Vaičule un Sindija Bukša 200 metru skrējienā, kā arī Līga Velvere 800 metru distancē.

Pirms sacensībām sportisti atturas nosaukt savus mērķus, parasti atbildes ir amplitūdā starp "vajadzētu nostartēt savu iespēju robežās" vai "labot personiskos sasniegumus". Viena no visgrūtākajām distancēm ir 50 km soļošana. Treneris Modris Liepiņš, atbildot uz jautājumu par sava audzēkņa Smolonska uzdevumiem, teica, ka gan pats sev, kad vēl sportoja, gan tagad audzēknim uzstāda latiņu daudz augstāk par distances pabeigšanu.

Savukārt grāmatas “Šķēpiem mirdzot” atvēršanas svētkos tās autors Andris Staģis uzsvēra Latvijas šķēpa mešanas izcilo vēsturi. Viņš apstiprināja, ka šoreiz sezonas garumā mūsu dāmām ir labāki rezultāti nekā vīriešiem un pamatotas cerības uz rezultātu progresu ir arī pasaules čempionātā.

Viņaprāt arī tagad šķēpraiži turpina tradīciju un ik gadu no sacīkstēm atved pa medaļai. Dohā šīs disciplīnas pārstāvji veido lielāko skaitu mūsu atlētu. 

Latvijas delegācijas vadītājs Dohā Kaspars Gabaliņš-Briška prognozēja, ka šķēpraižiem jāmet vismaz 83 metri, lai vīriešu konkurencē tiktu finālā, bet skrējējām, uzrādot savus labākos personiskos laikus, ir iespēja tikt nākamajā kārtā.

Kā veikts sagatavošanās darbs sezonas svarīgākajam startam, varēs spriest tikai pēc sasniegtajiem rezultātiem Dohā, atzina šķēpmetēju treneris Gints Palameiks, kurš piektdien izlido uz Kataras galvaspilsētu. Savukārt pasaules eksrekordists junioriem Zigismunds Sirmais šoreiz ir fana statusā. Viņš gan prognozēja, ka šķēpmešanā varētu būt interesanta cīņa par medaļām, jo pretendentu netrūkst.

IAAF prezidents Sebastjans Ko jau izteicies, ka reizēm jāspēj pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram Semenjas lietā, jo nepieciešams stingri nodalīt vīriešu un sieviešu ieskaites. Četras dienas pirms pasaules čempionāta sākuma IAAF arī paziņoja, ka pagarināja Krievijas Vieglatlētikas federācijas diskvalifikāciju. Lai gan Krievijas federācija ir paveikusi pozitīvu darbu, bažas rada ziņas, ka diskvalificētie treneri turpinājuši strādāt ar Krievijas sportistiem un sadarboties ar vietējo vieglatlētikas federāciju.

Atsevišķi Krievijas sportisti, kuri ir gatavi startēt kā neitrāli atlēti un izpildījuši IAAF papildu nosacījumus, varēs startēt pasaules čempionātā, ieskaitot pasaules čempioni augstlēkšanā Mariju Lasickeni. Taču stadionā oficiāli nevarēs tikt izvietots Krievijas karogs, kā arī netiks atskaņota Krievijas himna.

Sacensību vēsture liecina, ka vecākais pasaules rekords sievietēm pieder Vācijas Demokrātiskās Republikas lodes grūdējai Ilonai Grīzenikai, kura Monreālas olimpiskajā stadionā 1979. gadā rīku aizgrūda 20,98 metrus tālu, bet divus gadus iepriekš etiopietis Mirutss Jifters 5000 metros finišēja ar rezultātu 13:13,82. Ir rekordi, kuri, visticamāk, tuvākajā laikā netiks pārspēti, piemēram, čeha Jana Železnija sasniegums šķēpa mešanā (98,48 metri) un kubieša Havjera Sotomajora rezultāts augstlēkšanā (2,45 metri). 

Pasaules čempionātam ir pieteikti 1972 sportisti no 208 valstīm un teritorijām.

Dohā pasaules čempionāts piektdien sāksies ar kvalifikācijas sacensībām tāllēkšanā vīriešiem. Sacensības tiešraidē varēs redzēt LTV7 un replay.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti