Dohā nepanesamā karstuma dēļ maratonā soļošanas sacensību starts bija prožektoru gaismā pusnaktī, kad gaiss bija atdzisis līdz +30 grādiem. Soļošanu vai skriešanu šādos apstākļos var salīdzināt ar smilšu putekļu pirti.
“Lielīties par 21. vietu laikam jau nevarētu. Latiņa ir augsta, latiņa soļošanā ir ļoti augsta,” “Sporta studijai” atklāja Rumbenieks. Viņaprāt, sabiedrība to nespēj novērtēt. “Viegli jau nebija,” atzina sportists, stāstot, ka uz galvas uzliktais ledus sāpējis. Sāpējis tā, ka nejuta citas sāpošās vietas. Taču starts Dohā bijis labs ģenerālmēģinājums Tokijai, kas solās būt karstākās olimpiskās spēles.
Daudzas lietas bagātajā valstī nebija sakārtotas – jaunbagātniekiem sajēgas par sporta karalienes vieglatlētikas dvēseli bijis maz. Piemēram, iebraucot no lidostas viesnīcas istabiņā, tur temperatūra bijusi +16 grādu. Tāpat nav bijusi iespēja nopirkt suvenīrus radiniekiem, un izpalikusi arī noslēguma balle.
Rumbenieks uzskata, ka tiem funkcionāriem, kuri darījuši visu, lai čempionāts notiktu Dohā, būtu jāatkāpjas. Šī tendence, kas uzvaru par sacensību vietu izcīna jaunbagātās naftas valstis, saglabājas. Nauda iet pa priekšu sporta ideāliem.