Sadaļas Sadaļas

Skrējēja Velvere pošas sen gaidītam startam, Eiropas čempionātā varētu būt vienīgā latviete

Marta pirmajā nedēļā Polijas pilsētā Toruņā notiks Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās, kur Latviju noteikti pārstāvēs skrējēja Līga Velvere. Sprintere Sindija Bukša no iespējas doties uz Toruņu atteicās, bet vēl divu Latvijas skrējēju izredzes startēt būs atkarīgas no organizatoru labvēlības. 

Kvalifikācijas noteikumi paredz iespēju katrā disciplīnā valsti pārstāvēt līdz trim sportistiem, tomēr Latvijas vieglatlētiem situācija pandēmijas apstākļos izrādījās sarežģītāka nekā pat tuvākajiem kaimiņiem. Eiropas čempionāta telpās nolikums ļāva kvalifikācijas normatīvus pildīt no 2019. gada 1. maija līdz 2021. gada 24. februārim. 

Latvijas vieglatlētika Eiropas čempionātā telpās nebūs plaši pārstāvētaInita Kresa-Katkovska

Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) vēstīja, ka normatīvus dalībai Eiropas čempionātā telpās izpildīja tikai Velvere 800 metru distancē un Bukša 60 metru sprintā. Velvere Eiropas čempionātā telpās startēs, bet Bukša nolēma savu iespēju neizmantot, Latvijas Radio apstiprināja Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs, kam joprojām pieder Latvijas rekordi 800 metru skrējienā gan stadionā, gan telpās.

Bukša treniņos ziemas sezonā vairāk pievērsās izturības trenēšanai un gatavojās arī 400 metru distancei, turklāt sprinterei bija nelielas veselības problēmas, pastāstīja Miļkevičs. LVS izmantoja iespēju Eiropas čempionātam telpās pieteikt dalībniekus bez izpildīta normatīva un organizatoru atbildi uzzinās 25. februārī.

Covid-19 pandēmijas dēļ pasaulē tika atliktas starptautiskas sacīkstes, kur būtu iespēja normatīvus izpildīt.

Arī abas Latvijas skrējējas pie normatīva tika pērn februārī. Miļkevičs uzsvēra, ka 800 metru distancē progresam nepieciešamas sacensības vai vismaz līdzvērtīgi sparinga partneri.

Latvieši Baltijas valstīs ir vienīgie, kuri nav spējuši Covid-19 pandēmijas laikā noorganizēt sacensības, taču ne savas nevarēšanas, bet gan valdības politikas dēļ. Velvere apstiprināja, ka starptautisku sacensību pieredze viņai pēdējoreiz bija pirms gada. 

"Ir grūti visu laiku tikai trenēties un uzturēt sevi formā līdz vasarai. Tādēļ sacensības [Eiropas čempionātā] ir plānotas kā atskaites punkts, lai redzētu, kas ir izdarīts, un varētu drošāk turpināt gatavoties [olimpiskajai] Tokijai," pastāstīja Velvere.

Ņemot vērā sacensību neesamību Latvijā noteikto ierobežojumu dēļ, dažiem mūsu atlētiem izdevās startēt, piemēram, kaimiņu lietuviešu čempionātā.

Velveres treneris Juris Beļinskis ir pārliecināts par savas audzēknes labo sportisko formu un perspektīvām. Tajā pašā laikā viņam nav skaidrs, kādēļ pandēmijas apstākļos kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā attieksme pret sporta treniņiem ir daudz liberālāka.

Beļinskis pastāstīja, ka daudzas konkurentes Velverei Eiropas čempionātā būs labi zināmas. Treneris ir pārliecināts par Līgas spējām sasniegt noteikto rezultātu, un viņš rēķinās, ka visās trijās iespējamajās sacensību kārtās latviete Polijā varēs noskriet pietiekami augstā līmenī, jo ir sagatavojusies ļoti ātram skrējienam.

Covid-19 dēļ Velvere iestājās Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas ir sportistes lielākais atbalstītājs.

Tiesa, tas arī ietekmēja sportistes gatavošanos, jo bija jāiziet militārās pamatapmācības kurss. 

"Tas bija ļoti interesanti un aizraujoši, tomēr nedaudz savādāk kā treniņu ikdiena manā sporta veidā," savu pieredzi apmācībās raksturoja Velvere. "Nevaru teikt, ka šis gads ir bijis slikts, tas ir bijis savādāks."

Olimpiskajā gadā Eiropas čempionātā telpās svarīgāka varētu būt izcīnītā vieta, nevis rezultāts, jo sportiskās formas virsotnei jābūt rudenī, uzskata Velvere. Savukārt viņas treneris ir pārliecināts, ka labai vietai noteikti līdzi sekos arī labs rezultāts.

Izlašu direktors cer, ka pandēmijas laikos organizatori varētu izrādīt labvēlību arī to valstu pārstāvjiem, kuriem nebija iespēju sacensību gadā nokārtot normatīvus. Tādējādi būtu cerība, ka Eiropas čempionātā telpās varētu startēt arī Iļja Petrušenko 400 metru skrējienā un Uģis Jocis 1500 metros vai divreiz garākā distancē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vieglatlētika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt