Pērn Gunta Vaičule laida pasaulē meitiņu, taču nu jau ir atgriezusies sacensību apritē. Pēc atgriešanās sportistei neizdevās izpildīt normatīvus 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm un tajās viņa nepiedalījās. Martā Vaičule startēja pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās, kur gan labākais rezultāts izpalika – iegūta 19. vieta 400 metru sprintā. Sportiste arvien ir mierīga un pārliecināta par savām spējām.
Vaičule atzīst, ka viņas mērķis nav olimpiskās medaļas, jo tas šobrīd neesot reāli. ''Ja jūs man jautāsiet, vai mans mērķis ir olimpiskās medaļas, es droši vien teikšu nē, jo es apzinos, ka tas nav reāli. Es gribu pārbaudīt savu fizisko spēju robežas, un es zinu, ka tās noteikti sniedzas Latvijas rekorda līmenī – tad jau neizpaliek arī pārējie sasniegumi. Es gribu sasniegt maksimumu, ko var mans ķermenis, un es jūtu, ka es to varu, tāpēc es uz to arī iešu,'' stāstīja vieglatlēte.
Šobrīd viņas mērķi ir labot Vinetai Ikauniecei piederošo Latvijas rekordu 400 metru distancē un piedalīties 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Vieglatlēte uzsver, ka ar sportu turpinās nodarboties tik ilgi, kamēr to var darīt harmonijā ar ģimenes dzīvi. ''Vienkārši priecājos par to, ka varu būt sportā, priecājos par to, ka man ir tādas īpašības. Patiesībā tas arī ir iemesls, kāpēc es tā nevarētu atmest ar roku, jo es zinu, ka nu man ir dots [kas īpašs]. Es jūtu, ka man sevi ir jāpierāda un ir jāattaisno man dotais talants,'' atzina sportiste.
Gunta dzīvo Latgalē un tuvākā treniņu vieta ir 45 kilometru attālumā Rēzeknē, tomēr, kā saka pati sportiste, tad vieglatlētika ir pieticīgs sporta veids, jo nav nepieciešams liels ekipējuma daudzums.
''Atgriežoties pēc grūtniecības, kad es trenējos ārā ziemā, tas man kādreiz likās neiespējami. Normālā situācijā būtu liela čīkstēšana un raudāšana, kā var tā trenēties, bet tajā pašā laikā bija Covid-19 un daudzi nemaz nevarēja trenēties iekštelpās, tāpēc es mazliet savādāk uz lietām paskatījos,'' pastāstīja Vaičule.
Lai arī ziemas sezona nav precīzākais indikators par situāciju vieglatlētikā, ir skaidrs, ka Latvijas Vieglatlētikas savienībai finansējums ir nepietiekams. Tam piekrīt arī Vaičule, kura uzsver, ka finansējuma no starptautiskajām federācijām nav vispār, taču viņa cer, ka šo situāciju sadzirdēs un atrisinās.
