Sporta studija

Sporta Studija ar smaidu atskatās uz aizvadīto sezonu

Sporta studija

IIHF rāda komunikācijas problēmas: Kas notiks ar Pasaules čempionātu hokejā?

Valentīna Eiduka - šķēpmešanas leģenda ar raksturu

Šķēpmetēju trenere Eiduka: Mūžs ir pagājis ar šķēpu rokā

Ja trenējies pie Valentīnas Eidukas, tad nekavē treniņu. Rēķinies, ka treniņos bieži strādāsi ar pilnu spēku, jo, pēc treneres domām, citādi sacīkstēs nespēsi savākties. Ja sasniegsi labu rezultātu, tad viņa tevi uzslavēs, bet arī pateiks, kas varēja būt labāk. Ja izgāzīsies, trenerīte tevi nosauks par čaiņiku, bet piebildīs, ka nākamreiz būs labāk. Un atceries, ka viņai ir trešā acs pakausī... tas tā - gadījumam, ja sagribas paslinkot.

"Trīs zvaigžņu balvu" par mūža ieguldījumu sportā nopelnījusī Valentīna Eiduka treneres gaitas sāka jau 30 gadu vecumā un Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja, ka viņas mūžs ir pagājis ar šķēpu rokā. Kopš 1967. gada Eidukas audzēkņu skaits sniedzas pāri tūkstotim. Padomju gados vairāki audzēkņi bijuši PSRS izlasē, bet starptautiskie panākumi tomēr nāca pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lūgta no vairākiem audzēkņiem sapludināt vienā tēlā perfektam šķēpa metējam vajadzīgās īpašības,

trenere izvēlas divus – Vadimu Vasiļevski rakstura un talanta dēļ, bet Zigismundu Sirmo par spēju mest šķēpu brīvi un ar izjūtu.

No Sirmā, kurš vairākus gadus jau trenējas pie cita speciālista, trenere Londonas olimpiskajās spēlēs gaidījusi medaļu, bet sportists palika bez rezultāta. Trenere neslēpj, ka sajūtas ir īpaši pacilātas, kad audzēknis kāpj uz pjedestāla un ne tikai olimpiskajās spēlēs.

Treneres ceļu Valentīnai  nobruģēja salīdzinoši ātrie pirmo audzēkņu PSRS līmeņa panākumi.  Audzēkņu medībās Valentīna jaunības gados braukusi ar motociklu – sākumā ar vīra, vēlāk pati ar savējo. Arī uz treniņiem fizkultūras institūtā vieglatlēti braukuši ar motocikliem un mati vien vējā plīvojuši. 

Pasaules rekordisti un olimpiskie čempioni tepat acu priekšā – tas iedvesmoja daudzus.

Valentīnu iedvesmoja Inese Jaunzeme un viņas stāsti par olimpiskajām spēlēm.

Tiesa, mešanas apavus nācās meistarot pašai, bet puiši taisīja šķēpus no bērza. Šķēpmešana Valentīnu tolaik pievilināja kā skaista disciplīna, turklāt sportā deva ēdināšanas talonus, kas tajos laikos bija svarīga lieta, pavērās iespēja arī paceļot pa PSRS.

Kad Eiduka sāka trenēties, viņa pat nezināja, kā turēt šķēpu. Turēja to divos pirkstos kā zīmuli, līdz kāds iemācīja, kā tas pareizi darāms. Tagad Valentīna gaida Tokijas olimpiskajās spēles un cer, ka Latvijai tur būs pa trim šķēpmetējiem gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Tas treneri iepriecinātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vieglatlētika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt