Latvijas Televīzijas "Sporta studija" Čakšu satika Murjāņu Sporta ģimnāzijas stadionā. Šķēpmetējs pašlaik cenšas tikt pie dzīvokļa, kas būtu pārsimt metru gan no stadiona, gan manēžas.
"Viennozīmīgi manas mājas – Murjāņi," teica Čakšs. "Olimpiskajām spēlēm esmu sagatavojies šeit. Te ir klusums, miers un var strādāt. Man nav jāskrien uz kādu citu vietu, kur 30 kilometri līdz stadionam jābrauc."
Čakšs 2014. gadā uzvarēja pasaules junioru čempionātā, un toreiz gūtais panākums Gati arvien motivē cīnīties par augstākiem nākamajiem sasniegumiem.
Pāris sezonas pēc uzvaras pasaules junioru čempionātā Čakšam augsti rezultāti izpalika, un pagāja ilgāks laiks, līdz izdevās atgūties. Pāreja uz pieaugušo sportu nebija vienkārša, turklāt sekoja vairākas traumas. Gatis atzīst, ka bija grūti sadzīvot ar situāciju, ka tolaik zeķu vai kurpju uzvilkšanai vajadzēja vēlāk par sievu kļuvušās draudzenes palīdzību. Tas raisīja arī pārdomas, vai sportā ir atlikušas kādas perspektīvas.
"Ir jāgaida un jātic, vienkārši vienā momentā atkal būsi uz kājām un turpini dzīvot, turpini strādāt," uzsvēra Čakšs.
Gatis sadarbībā ar treneri Vaivadu visu dara mierīgi un neforsējot.
Ar katru gadu krājas lielāka pieredze un aug arī rezultāts.
2018. gadā Rīgas kausos Čakšs sevi apliecināja ar augstvērtīgu rezultātu (83,89 metri), bet pirms tam ziemā vairākus mēnešus izlaida pleca traumas dēļ. Kopš tā laika Gatis sācis trenerim klausīt simtprocentīgi uz vārda. Viņš ir pateicīgs arī Latvijas Olimpiskās vienības speciālistiem, bez kuru palīdzības nespētu atgriezties šķēpmešanas sektorā.
Tokijas olimpiskajām spēlēm Čakšs kvalificējās iepriekš jūnijā ar rezultātu 87,57 metri, kas bija sezonā ceturtais labākais sasniegums pasaulē. Gatis rēķinās, ka Tokijā vajadzēs izturību, motivāciju un gribasspēku. Viņš cer, ka Japānā varēs labi izgulēties, un tad jau ar pārējo arī tiks galā.