Čakšs sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka pēc dēla piedzimšanas ir ieguvis vēl lielāku apņēmību un Tokijas olimpiskās spēlēs iemantojis vērtīgu pieredzi. Tagad šķēpmetējs ir noskaņots pakāpties augstākās vietās un pat uz pjedestāla.
Aizejošo gadu Gatis iezīmē ne taisnā līknē – ģimenē bija gaidāms mazulis, un tas nodarbināja viņa prātu. Lai arī sportists profesionāli gatavojās olimpiskajām spēlēm, satraukums fonā tomēr palika. Sezonā viņš arī guvis mācību, ka nevajag sacensībās mest visus metienus, ja nav fiziski labas pašsajūtas, jo tas ir īsākais ceļš uz traumām.
Gatis nedēļu pirms izlidošanas uz Tokiju vēl samežģīja kreiso potīti, un arī ieilgušais lidojums uz Japānu prasīja vairāk spēka. Olimpiskās sacensības nesa vilšanos, un Čakšs būtu vēlējies uzreiz pēc tām doties mājās, lai arī viņš centās visas ķibeles aizmirst.
Olimpiskās spēles Čakšam beidzās ar mielēm, toties pāris nedēļas vēlāk ģimenē piedzima dēls Gustavs. Gatis ļoti gribēja būt klāt dzemdībās, bet viņam bija jādodas uz sacensībām. Notikumi izvērtās tā, ka galapunktā no lidmašīnas viņš izkāpa kā tēvs, lai gan pirms lidojuma Gustavs vēl nebija ieradies pasaulē.
"Esmu laimīgs, ka esmu tēvs, manai sieviņai un bērnam ir viss kārtībā. Kā nebūt laimīgam?" uzsvēra Čakšs.
Ģimene arī iegādājās dzīvokli, jo iepriekšējā mītnes vietā visiem kopā kļuva par šauru. Čakšs jūtas kļuvis patstāvīgāks un vairāk motivēts ko darīt. Gatis arvien trenēsies Murjāņu Sporta ģimnāzijā, kur viņam ļoti patīk. Gadā vienīgais brīvais mēnesis Čakšam ir beidzies, un viņš sācis nopietni gatavoties nākamajai sezonai. Iespējams, gatavošanās plānos būs arī kādas korekcijas, lai izmēģinātu ko jaunu.