Šķēpmetēja Ozoliņa ar savu sezonas labāko rezultātu izcīna uzvaru «Rīgas kausu» sacensībās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas šķēpmetēja Sinta Ozoliņa otrdien Daugavas stadionā ar savu šīs sezonas labāko rezultātu - 62,78 metri - izcīnīja uzvaru tradicionālajās starptautiskajās vieglatlētikas sacensībās "Rīgas kausi".

 

Latvijas šķēpmetēja Sinta Ozoliņa otrdien Daugavas stadionā ar savu šīs sezonas labāko rezultātu - 62,78 metri - izcīnīja uzvaru tradicionālajās starptautiskajās vieglatlētikas sacensībās "Rīgas kausi".

Ozoliņa, kura jau pērn izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu, kad pasaules čempionātā Pekinā kvalifikācijas sacensībās šķēpu raidīja 62,81 metru tālu, bet pēc tam finālā ieņēma septīto vietu, tikai par trīs centimetriem atpalika no sava pērnās sezonas labākā rezultāta, bet no personiskā rekorda (64,38) viņu šķīra 1,60 metri.

Otrdien savu labāko rezultātu Latvijas šķēpraide sasniedza jau pirmajā mēģinājumā, otrajā metienā Ozoliņas raidītais šķēps lidoja 59,01 metru tālu, bet trešajā viņa sasniedza 58,66 metrus. Savukārt ceturto un piekto metienu Ozoliņa neizpildīja, bet sestais netika ieskaitīts.

Šosezon līdz "Rīgas kausu" sacensībām viņas labākais rezultāts bija 57,27 metri, ko Ozoliņa maija sākumā sasniedza sacensībās Japānā.

Otro vietu ieņēma Baltkrievijas sportiste Tatsjana Haladoviča, kura pēdējā mēģinājumā šķēpu aizmeta 60,97 metrus tālu, bet trešā palika Katerina Deruna no Ukrainas ar 59,12 metrus tālu metienu.

Haladovičai šosezon pieder otrais labākais rezultāts pasaulē (65,10) metri.

Savukārt vēl viena Latvijas sportiste Anete Kociņa - ar rezultātu 57,99 metri, kas viņai arī ir labākais sezonā, - ieņēma piekto vietu, kamēr Gundega Grīva ar 47,44 metrus tālu metienu ierindojās astotajā pozīcijā.

Sākotnēji tika plānots, ka sacensībās startēs arī Līna Mūze, tomēr viņa "Rīgas kausus" izlaida, jo gatavojas Dimanta līgas posmam, kas ceturtdien notiks Romā.

Savukārt tāllēkšanā vīriešiem dubultuzvaru svinēja Latvijas sportisti Jānis Leitis un Elvijs Misāns. Leitis savā trešajā mēģinājumā aizlēca 7,78 metrus tālu, savukārt Misāns pēdējā, sestajā, lēcienā piezemējās par pieciem centimetriem tuvāk. Abi sportisti gan krietni atpalika no olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīva, kas ir 8,15 metri, taču Leitis par 18 centimetriem uzlaboja savu pērn labāko rezultātu.

Tikmēr tāllēkšanā sievietēm uzvaru ar 6,62 metrus tālu lēcienu svinēja Marina Beka no Ukrainas, otrā palika Jūlija Tarasova no Uzbekistānas, kuras rezultāts bija 6,35 metri, bet vēl četrus centimetrus tuvāk lēca Latvijas sportiste Māra Grīva, kamēr viņas māsa Lauma Grīva ar 6,20 metriem palika piektā. Sievietēm olimpisko spēļu normatīvs ir 6,70 metri.

400 metru skrējienā sievietēm uzvaru guva Tetjana Meļņika no Ukrainas, kura finišēja pēc 52,87 sekundēm, kamēr trešā palika Gunta Latiševa-Čudare, kura uzvarētājai zaudēja 0,98 sekundes.

100 metru sprintā dāmām labākā bija Aleksandra Andersone no ASV, kura finišēja pēc 11,19 sekundēm, bet vīriešiem šajā pat distancē uzvaru svinēja Edriens Grifits no Bahamu salām, kurš finišēja pēc 10,39 sekundēm. Latvijas sportisti sprintā palika pēdējās vietās.

Tikmēr 3000 metru kavēkļu skrējienā pirmais bija Tumisangs Monatlala no Dienvidāfrikas, kurš finišu sasniedza pēc astoņām minūtēm un 40,32 sekundēm, kamēr vienīgais Latvijas pārstāvis šajā disciplīnā Alberts Blajs nespēja finišēt.

Savukārt 400 metru barjerskrējienā vīriešiem uzvaru ar rezultātu 50,35 sekundes uzvarēja igaunis Rasmuss Megi, kurš aizpērn Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba medaļu. Viņš par 0,58 sekundēm pārspēja Emanuelu Meijersu no Trinidadas un Tobago, savukārt ceturtais palika Latvijas skrējējs Jānis Baltušs, kurš finišēja pēc 51,15 sekundēm un tikai par vienu sekundes simtdaļu atpalika no trešo vietu ieguvušā ungāra Tibora Korokņi.

Jau ziņots, ka "Rīgas kausu" sacensību dalībnieki sacenšas 16 disciplīnās, bet sešās no tām - šķēpa mešanā sievietēm un vīriešiem, 400 metru skrējienā un tāllēkšanā sievietēm, kā arī 800 metru skrējienā un tāllēkšanā vīriešiem - tiek izcīnīti "Rīgas kausi".

Uzvarētāji visās disciplīnās tiks apbalvoti ar naudas balvām, bet pieci sacensību dalībnieki ar augstvērtīgākajiem rezultātiem, ko noteiks pēc vieglatlētikas disciplīnu salīdzinošajām punktu tabulām, saņems papildu naudas balvas.

Savu dalību sacensībās apstiprināja 76 vieglatlēti no 25 valstīm un 35 Latvijas labākie sportisti. Vieglatlēti cīnās gan par Riodežaneiro olimpisko spēļu, gan par Eiropas čempionāta kvalifikācijas normatīviem.

Šobrīd olimpisko spēļu normatīvus ir izpildījuši 13 Latvijas vieglatlēti - Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, Anita Kažemāka, Ariana Hilborna un Valērijs Žolnerovičs maratonā, Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā, Rolands Štrobinders, Sinta Ozoliņa un Madara Palameika šķēpmešanā, Pauls Pujāts kārtslēkšanā un Arnis Rumbenieks ar Agnesi Pastari soļošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti