Pasaules čempionāta norisēm līdz sacensību noslēgumam 24. jūlijā tiešraidē varēs sekot LTV7 un replay.lv. Laika starpības dēļ sacīkšu norises laiks Latvijas līdzjutējiem nereti būs gana izaicinošs, kārdinot ar tiešraidēm ļoti vēlos vakaros un visagrākajās rīta stundās.
Čempionāts risināsies ģeogrāfiski nosacītā mazpilsētā – no Klusā okeāna netālajā Jūdžinā ir tikai 170 000 iedzīvotāju, tomēr tā neapšaubāmi ir ASV vieglatlētikas metropole. Vieglatlētikas slavas laiks Jūdžinā sākās pirms apmēram pusgadsimta, un to nepārprotami veicināja Oregonas Universitāte, kur ceļu pretim pasaules mēroga panākumiem mērojušas vairākas vieglatlētikas zvaigznes, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions desmitcīņā Eštons Ītons, kura slavas laiks bija iepriekšējā desmitgadē.
Pasaules čempionāts notiks 18. reizi, un ir pagājuši trīs gadi kopš iepriekšējās medaļu dalīšanas Katarā.
Jūdžinā startēs 37 vieglatlēti, kas 2019. gadā individuāli izcīnīja pasaules čempionu laurus Dohā, kā arī dalībnieku vidū būs 42 Tokijas olimpisko spēļu individuālie zelta medaļnieki.
Savu godalgu kolekciju lūkos papildināt arī pasaules čempionātos titulētākā vieglatlēte Elisone Feliksa – ASV sprinteres rēķinā ir 18 medaļas, tajā skaitā 13 čempiones tituli, trīs sudraba un divas bronzas medaļas.
Latvijai pirmais starts būs svētdien, 17. jūlijā, kad Gunta Vaičule startēs 400 metru skrējiena priekšsacīkstēs. Čempionāta otrās nedēļas vidū kvalifikācijā startēs šķēpmetēji Līna Mūze, Madara Palameika, Patriks Gailums un Rolands Štrobinders, bet Arnis Rumbenieks sacensību pēdējā dienā soļos 35 kilometrus.
Šķēpmešanā Latvija ir vistuvāk pasaules čempionātu individuālajiem dalības rekordistiem – Ēriks Rags no 1997. līdz 2011. gadam startēja astoņos pasaules čempionātos. Tikai 10 vieglatlētiem pasaules čempionātos ir bijis pa spēkam startēt vēl biežāk.
Pašreizējā Latvijas komandas sastāvā pieredzējušākā pasaules čempionātos ir Palameika, kura kopš 2009. gada piedalīsies karjerā jau septītajās pasaules meistarsacīkstēs.
Latvijas vieglatlētiem pasaules čempionātos vēl ne reizi nav izdevies nav izdevies izcīnīt zelta godalgu, bet divas sportistes ir kāpušas uz pjedestāla zemākiem pakāpieniem. Ineta Radēviča kļuva par sudraba medaļnieci tāllēkšanā 2011. gadā Dienvidkorejas pilsētā Degu, bet Laura Ikauniece četrus gadus vēlāk Pekinā nopelnīja bronzu septiņcīņā. Savukārt vēl PSRS sastāvā 1983. gadā Helsinkos par bronzas laureātu šķēpmešanā kļuva Dainis Kūla.
Šoreiz Latvijas vieglatlētu nav favorītu vidū cīņā par medaļām, tiesa, ne vienmēr sasniegumi sezonā galvenajās sacensībās atbilst iepriekš sasniegto rezultātu rangam. Sezonas rezultātu reitingā visaugstāk – 12. vietā – Latviju ierindo šķēpmetēja Mūze ar sasniegtiem 62,88 metriem, savukārt vīriešiem Gailums ieņem 18. pozīciju (83,65 metri).
Pēc visu godalgu sadalīšanas vieglatlēti varēs posties nākamajam pasaules čempionātam, kas 2025. gadā notiks Tokijā.
Iespējams, Japānā dalībnieku vidū būs pārstāvēta arī Krievija un Baltkrievija, bet pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā abu agresorvalstu sportistiem un tehniskajiem pārstāvjiem dalība čempionātā Jūdžinā ir liegta jebkādā statusā.
