Sacensību direktore Ieva Zunda žurnālistiem pastāstīja, ka "Daugavas" stadionā pulcēsies gandrīz visi spēcīgākie Latvijas vieglatlēti, bet viesiem īpaši labvēlīgi dalības nosacījumi nav paredzēti. Šķēpmešanā sacentīsies Līna Mūze, Sinta Ozoliņa-Kovala, Ainars Kovals, Vadims Vasiļevskis un Zigismunds Sirmais. Savukārt Madarai Palameikai jau iepriekš bija paredzēts starts Ņujorkā, tādēļ Rīgā skatītāji viņu neredzēs. Toties startēs divas citas izcilnieces - Poļina Jeļizarova skries 3000 metru kavēkļu distanci, bet daudzcīņniece Laura Ikauniece mēros 200 metru.
Startam Rīgā gatavojas 27 valstu dalībnieki, kuru vidū būs arī Londonas olimpiskajās spēlēs 5.vietu ieguvušais Kanādas lodes grūdējs Dilans Ārmstrongs ar personisko rekordu 22,21 metrs. Uzaicinājumu pieņēmis arī Pekinas olimpiskajās spēlēs 800 metru distancē 6.vietu guvušais kubietis Jeimers Lopess un U-20 pasaules čempione sprintā amerikāniete Kleo van Burena, kura skries 100 metru. Spēcīgu ārzemju dalībnieku piesaistīšanā pozitīvi nostrādāja pirms gada labi sarīkotie "Rīgas kausi", pastāstīja Zunda, kura no 1.jūnija būs arī Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretāre. Sacensību direktore attieksmi pret sportistiem nosauca par īpaši svarīgu, jo Rīgā ierobežota budžeta dēļ nav milzu naudas balvu un sacensības turklāt nenotiek modernā stadionā.
Nepieciešamību pēc laba stadiona Zunda nosauca par svarīgāko jautājumu, kas nepieciešams "Rīgas kausu" kļūšanai par visaugstākā līmeņa sacensībām. "Daugavas" stadionā padilušais celiņu segums ir ciets un nav sportistiem piemērotākais. Labiem rezultātiem var traucēt arī tas, ka stadions nav norobežots no vēja. Lai Rīgā redzētu lielāka mēroga zvaigznes, nepieciešams arī pavisam cits budžets, atzina Zunda. Viņa gan uzsvēra, ka "Rīgas kausiem" ir pateicīga vieta starptautiskajā kelendārā, jo sezonas sākumā sportisti vēl tikai iejūtas sacensību apritē pirms galvenajiem startiem.
Šogad "Rīgas kausu" ieskaites disciplīnās labākie naudas balvās saņems līdz 900 eiro, bet līdz 500 eiro varēs nopelnīt citās disciplīnās. Pašreizējais līmenis ir pietiekami nozīmīgs, lai labākos vietējos sportistus pamudinātu startēt mājās, kā arī veicinātu ieinteresētību citās valstīs. Dalību vairākiem laba līmeņa sportistiem 100 metru skrējienā un lodes grūšanā Zundai pat bija jāatsaka ierobežotā vietu skaita dēļ.
Uz augstu rezultātu "Rīgas kausos" spēcīgas konkurences apstākļos cer Mūze, kura kopš pagājušā gada jūlija trenējas pie Valentīnas Eidukas. Mūze atzina, ka augstāks sacensību līmenis liek vairāk censties, turklāt mājās var rēķināties ar līdzjutēju atbalstu. "Rīgas kausu" izcīņu Mūze nosauca par līdzšinējā sezonā sev svarīgākajām sacensībām. "Vajadzētu izcīnīt vēl vienu kausu, jo es pirms diviem gadiem arī izcīnīju kausu ar jaunu Latvijas junioru rekordu," apņēmīgi noskaņota bija Mūze.
Rīgas domes sadarbībā ar LVS rīkotajās sacensībās ieeja un autostāvvieta skatītājiem būs bez maksas. Zunda cer, ka Latvijā vērienīgākās starptautiskās sacensības pulcēs pilnas tribīnes jeb 5500 skatītāju. Televīzijā sacīkstes nebūs redzamas nepietiekama tehniskā nodrošinājuma dēļ. "Rīgas kausu" izcīņai piešķirts Eiropas vieglatlētikas asociācijas (EAA) klasikas sacensību statuss, kas paredz noteiktus norises standartus un budžetu, taču vairo notikuma atpazīstamību un piesaista sportistus.
LVS prezidents Guntis Zālītis rēķinās ar turpmāku "Rīgas kausu" līmeņa kāpumu. „Vieglatlētikas savienība ir iekļāvusies Eiropas projektā, kas apvieno vairāk nekā 10 valstis. Tas palīdzēs arī attīstīt "Rīgas kausu" izcīņu," viņš teica. Zālītis atgādināja, ka "Rīgas kausos", gan nedaudz citā statusā, bet piedalīsies arī Ineta Radeviča, Māris Urtāns, Modris Liepiņš un citi Latvijas esošie un bijušie vieglatlēti.
Zālītis saskata Rīgas pašvaldības arvien lielāku ieinteresētību vieglatlētikas attīstībā. Viņš cer, ka līdz valsts simtgadei 2018.gadā Rīgā beidzot būs vieglatlētikai piemērots kvalitatīvs multifunkcionāls stadions. Rīgai optimāls būtu stadions ar vietām līdz 20 000 skatītāju, uzskata Zālītis.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna solīja, ka četru gadu laikā pilsētā taps vieglatlētikas manēža, un lēmums ir neatgriezenisks. "Rīgas kausu" izcīņu viņa nosauca par Rīgai vienām no svarīgākajiem sporta pasākumiem. Vīksna rēķinās, ka vieglatlētika Rīgā atgūs kādreizējo spožumu.
"Rīgas kausus" paredzēts izcīnīt sešās disciplīnās – šķēpa mešanā sievietēm un vīriešiem, 200 metru skrējienā un 3000 metru kavēkļu skrējienā sievietēm, kā arī 400 metru barjerskrējienā un kārtslēkšanā vīriešiem. Sacensības risināsies kopumā 15 disciplīnās. Skatītāji varēs vērot arī 4x100 metru stafeti ar dažādu sporta veidu Latvijas atlētu piedalīšanos. Gatavību startēt apliecinājuši futbolisti, basketbolisti, hokejisti, slēpotāji, kā arī bobslejisti un kamaniņu braucēji.
"Rīgas kausu" norisi papildinās kampaņas "Iesaki talantu" noslēgums. Kampaņā, kuras mērķis ir atrast talantīgus jauniešus un iesaistīt viņus vieglatlētikā, dalībai meistarklasēs pieteica 58 topošos sportistus no dažādiem Latvijas novadiem. Latvijas vieglatlētikas leģendas kopā ar Murjāņu Sporta ģimnāzijas treneriem sacensību pēcpusdienā vadīs meistarklases dažādās disciplīnās. Meistarklašu vadītāju vidū būs slaveni Latvijas vieglatlēti, tostarp Ineta Radeviča, Māris Urtāns un Dmitrijs Miļkevičs. Meistarklasi vadīs arī Viktors Lācis, kam sacensībās būs jāseko arī trim saviem audzēkņiem.
Pirmo reizi "Rīgas kausus" pasniedza 1910.gadā, kad pilsētas Rāte dāvāja trīs kausus dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Par starptautiskām sacensībām "Rīgas kausi" kļuva 1964.gadā, bet pēc valsts neatkarības atjaunošanas sacensībās augsta līmeņa citu valstu sportisti startē kopš 1996.gada. "Rīgas kausu" nosaukumu un statusu sacīkstes atguva 2006.gadā. Pērn "Rīgas kausus" izcīnīja Madara Palameika un zviedrs Kims Ambs šķēpa mešanā, Māris Urtāns lodes grūšanā, lietuvietis Rīts Sakalausks 100 metru skrējienā, Baltkrievijas barjerkrējēja Katarina Paplauska 100 metros un krieviete Anna Nazarova tāllēkšanā.
