Tēlnieka Ojāra Feldberga veidoto piemiņas akmeni atklās 21.maijā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā blakus ēkai, kurā Jaunzeme strādāja. Piemiņas akmens atklāšanas diena nav izvēlēta nejauši, jo 21.maijā Jaunzeme svinētu savu 81. dzimšanas dienu.
Pasākumā ir aicināti piedalīties Jaunzemes tuvinieki un draugi, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un LOK vadība, Latvijas Olimpiešu kluba pārstāvji, olimpieši un piemiņas akmeņa autors Feldbergs, kā arī ikviens interesents.
Jaunzeme 1956.gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs izcīnīja Latvijas sporta vēsturē pirmo olimpisko zelta medaļu. Mūžībā viņa aizgāja 2011.gada 13.februārī 78 gadu vecumā.
Rezultātu attīstība Jaunzemes karjerā bija strauja, jo vēl 1950.gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 metri, bet 1952.gadā - jau 40,37 metri. Rezultāti īpaši uzlabojās, kad par viņas treneri kļuva 1940.gados labākais Latvijas vesera metējs Alberts Putāns.
Jaunzeme lielāko popularitāti iemantoja pirms 1956.gada olimpiskajām spēlēm, kad Tallinā ar rezultātu 49,36 metri kļuva par LPSR rekordisti. Melburnas olimpisko spēļu gadā Jaunzeme bija ceturtā labākā šķēpmetēja pasaulē, atpaliekot vien no igaunietes Virves Rolaides, vācietes Almūtes Bremmeles un ungārietes Elizabetes Vigas.
Melburnā Jaunzeme uzvarēja ar rezultātu 53,86 metri, gūstot karjerā spožāko sasniegumu. Pēc četriem gadiem Romas olimpiskajās spēlēs zeltu šķēpmešanā izcīnīja cita Latvijas sportiste Elvīra Ozoliņa.
Jaunzeme četras reizes kļuva par Latvijas PSR čempioni, kā arī 1956. un 1957.gadā viņu atzina par Latvijas populārāko sportisti. Latvijas rekords Jaunzemei piederēja no 1956.gada 27.maija līdz 1959.gada 12.jūlijam. Rekordu viņa sasniedza piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 metriem līdz 55,73 metriem. No 1999.gada līdz nāvei Jaunzeme bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente. Viņa arī bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm.
