Daudzi augsta līmeņa sportisti vasarā cieta finansiāli, jo nenotika sacensības, kur būtu iespēja nopelnīt. Augsta ranga vieglatlētiem ir izmisums, jo pandēmijas apstākļos iespējas nopelnīt sportā praktiski bija nogrieztas, paskaidroja Leitis. Turklāt arī iespējas trenēties dažādās valstīs bija ļoti atšķirīgas.
Treniņu un darba proporcijas dzīvē Leitis novērtē kā 50/50. Jauna lieta viņam ir lekciju lasīšana Latvijas Universitātē par sporta uzturu, un 31 gadu vecais sportists rēķinās, ka pašam sevi jāuztur.
"Tā ir mana tēma, kas man patīk," sacīja Leitis. "Sports ir mīļš un patīk, bet bez [iztikas] līdzekļiem nevar. "
Rīgas Stradiņa universitātē Leitis savulaik ieguva bakalaura grādu, turpretim maģistratūrā mācījās Nebraskas universitātē ASV,
kur augstskolas vieglatlētikas komandā bija "universālais kareivis". Jānis gan lēca, gan skrēja dažādās distancēs, tādējādi nodrošinot iespēju mācīties.
Leitis ir kļuvis par ventspilnieku un neslēpj, ka 400 metru skrējējam Rīgā pat vasarā iespējas trenēties ir ļoti ierobežotas. Ziemā perfekta vieta ir kvalitatīvā Liepājas manēža, kur Leitis jūtas labi. Arī treniņus ar darbu viņš spēj labi saskaņot.
Jānis konsultē daudzus spēcīgākos Latvijas sportistus par uzturu, arī medaļniekus kaimiņzemēs un citās valstīs. Viņa padomus ir novērtējuši arī ASV un Šrilankā, un sportists saskata, ka pasaules kļūst arvien mazāka.
Vieglatlētiku savā dzīvē Leitis pašlaik uzskata par profesionālu hobiju, kurā nav liekas spriedzes, jo nav jālauza galva par iztiku.
"Ir sanācis tā, kā sanācis, un esmu priecīgs par to," sporta apvienošanu ar citu profesiju raksturoja skrējējs.
Leiša mērķis ir otro reizi karjerā aizbraukt uz olimpiādi, un tas sportistu ļoti motivē. Jānis patur prātā iespēju, ka skriešanā ieguldīto darbu varbūt nebūs iespēja realizēt, taču viņš apzinās, ka nav paša spēkos ietekmēt, vai notiks olimpiskās spēles.
Olimpisko kvalifikāciju vieglatlētikā ir paredzēts turpināt līdz 29. jūnijam, un Leitis ir ļoti tuvu svītrai, virs kuras esošie atlases noslēgumā iegūs tiesības startēt Tokijā.
Sportists saskata, ka olimpiskajai kvalifikācijai varētu pietikt ar rezultātu pāris sacensībās tuvu Latvijas rekordam.
Turklāt Latvijas čempionātā varēs nopelnīt daudz bonusa punktu.
"Manā plānā Latvijas čempionāts šobrīd ir vissvarīgākais starts pirms Tokijas olimpiādes, ja tāda, protams, būs," paskaidroja skrējējs.
Uz otru startu Leitis cer Eiropas komandu čempionātā un, iespējams, vēl kādās sacensībās. Viņš uzskata sevi par pietiekami pieredzējušu, lai prasmīgi sagatavotos atbildīgākajiem startiem.
Tiešās kvalifikācijas normatīvs Tokijai – 44,90 sekundes – ir sekundi ātrāks nekā 2012. gadā Londonā, kur Leitim bija pirmais olimpiskais starts.
Viņš lēš, ka ar pašreizējo kvalifikācijas normatīva izpildīšanu būtu iespējams Eiropas čempionātā nopelnīt bronzu. Leitim piederošais Latvijas rekords ir 45,53 sekundes, tādēļ ceļā uz Tokiju lielākas cerības viņš saista ar otru kvalificēšanās variantu – vietu pasaules rangā, ko uzskata par pamatotu mērauklu sportistu spēku salīdzināšanai.
