„Apmēram 20 sportisti brauks, ļoti labas izredzes cīnīties par medaļām,” teica Radēviča.
Viņa arī skaidroja, ka pasaules telpu čempionāta rezultāti, kur Latvijai labākās bija desmitās vietas, nav pilnībā objektīvs rādītājs, lai spriestu par izredzēm Eiropas čempionātā.
29. martā būs pagājis tieši gads, kopš Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatā atrodas bijusī tāllēcēja Radēviča. Kandidējot uz prezidenta amatu, Radēviča jutusi atbalstu, tāpēc neuzskata to par ļoti riskantu soli. Viņa arī plāno pieņemt labojumu, kas ļautu vienai personai šajā amatā tikt ievēlētai ne vairāk kā uz trim termiņiem. „Mēs gribam statūtus mainīt, divpadsmit gadi – tas ir pietiekoši prezidentam, tad jānāk jaunai masai,” stāstīja Radēviča. Tāpat viņa norādīja, ka arī Eiropā gaidāmas izmaiņas vieglatlētikā. „Es domāju, ka tas nesīs svaigu elpu, mēs nestāvēsim uz vietas."
Radēviča uzsvēra, ka vieglatlētika ir visa sporta pamatā, tāpēc būtu svarīgi sadarboties ar citu sportu federācijām. „Jāsadarbojas, lai izaug mums sportisti augsta līmeņa, mazi bērni sportiski, kuri vienalga kādu profesiju izvēlēsies dzīvē. Izaugs harmoniski attīstīti bērni, kas zinās, kas ir zaudējums, kas ir uzvara, kas secinās kaut ko,” vieglatlētikas lomu skaidroja savienības prezidente.
Vieglatlētikā gaidāmas arī pārmaiņas infrastruktūrā. „18. martā Liepājā oficiāli tiks atklāta manēža, Valmierā jau ir viss ciet, būs manēža,” teica Radēviča, norādot, ka tiek arī aktīvi sekots līdzi Daugavas stadiona remontdarbiem.
Vairāki no Latvijas vadošajiem vieglatlētiem trenējas ārzemēs. Radēviča skaidro, ka tās ir sekas pirms vairākiem gadiem pieņemtiem lēmumiem. Viņa norādīja, ka nākotnē šī situācija varētu uzlaboties.
