Otro vietu ar jaunu personisko rekordu - 60,01 metrs - ieguva Anete Kociņa, savukārt trešā ar 58,87 metriem bija Sinta Ozoliņa. Vīriešiem šķēpmešanā augsti rezultāti izpalika - Aināram Kovalam uzvaru nodrošināja 76,76 metrus tāls metiens, bet tālākās vietas trijniekā ieņēma Gatis Čakšs (75,68) un pēc savainojuma atlabušais Ansis Brūns (74,85).
Palameika pēc uzvaras Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka cer uz augstiem rezultātiem sezonas turpinājumā. Lai gan sezona jau ir otrajā pusē, labākos Latvijas vieglatlētus augustā vēl gaida starts pasaules čempionātā.
Māris Urtāns lietus izmērcētajā lodes grūšanas sektorā bija labākais ar sasniegtiem 19,44 metriem, bet Elvijs Misāns tāllēkšanā vērtīgāko godalgu nodrošināja ar rezultātu 7,68 metri. Kārtslēkšanā Marekam Ārentam uzvarai pietika ar 5,40 metriem.
Pauls Ārents uzvarēja 1500 metru skrējienā (3:49,50), Jānis Mezītis pirmais finišēja 100 metru sprintā (10,68), savukārt 400 metrus visātrāk noskrēja Austris Karpinskis (48,52). Jānis Višķers kļuva par čempionu 5000 metru skrējienā (14:41,26), turpretim Kristaps Sietiņš uzvarēja 110 metru barjerskrējienā (14,33).
Tāllēkšanā sievietēm Māra Grīva uzvaru nodrošināja ar rezultātu 6,35 metri. Aiga Grabuste un vairāki citi spēcīgi sportisti citās disciplīnās startam Latvijas čempionātā nepieteicās.
Gunta Latiševa-Čudare bija ātrākā 400 metru skrējienā (53,94), 100 metrus visātrāk veica Sindija Bukša (11,85), bet 1500 metru un 5000 metru distancēs uzvaras guva attiecīgi Jeļena Ābele (4:24,52) un Karīna Helmane-Soročenkova (17:33,94). Ilona Dramačonoka palika nepārspēta 100 metru barjerskrējienā (14,40). Linda Ozola bija labākā lodes grūšanā (13,26 metri), bet Ildze Bortaščenoka - kārtslēkšanā (3,50 metri).
Latvijas čempionāta otrā daļa risināsies svētdien. Sportistiem tā būs pēdējā iespēja izpildīt kvalifikācijas normatīvu pasaules čempionātam, kas no 22. līdz 30. augustam notiks Pekinā.
