Panorāma

V.Braslas filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”

Panorāma

Panorāma

Vieglatlētu sagatavošanas klupšanas akmeņi

Latvijas vieglatlētu starts pasaules čempionātā asāk izgaismo problēmas

Latvijas vieglatlēti ar mainīgām sekmēm ir pabeiguši dalību pasaules čempionātā Londonā. Netrūka gan patīkamu pārsteigumu, piemēram, Laumas Grīvas iekļūšana tāllēkšanas finālā, izcīnot augsto 9. vietu, un Guntas Latiševas-Čudares apliecinātā piederība pasaules līmeņa 400 metru skrējējām. Plašāks Latvijas vieglatlētu starta izvērtējums vēl sekos, bet jau šobrīd iezīmējas vieglatlētikas sistēmas problēmas, kas jāatrisina, lai nākotnē varētu nodrošināt augstvērtīgu sportistu sagatavošanu. 

Latvijas vieglatlētikā viena no galvenajām un redzamākajām problēmām ir sporta infrastruktūra. Visasāk to izjūt galvaspilsētā, kur pretēji reģioniem joprojām nav atbilstoša vieglatlētikas stadiona un manēžas. Tas ietekmē ne vien augsta līmeņa sportistu darbu, bet arī sporta piramīdas pamatu – jaunatnes sportu.

Fiziskās sagatavotības un vieglatlētikas treneris Viktors Lācis saka, ka apbrīno 12 Latvijas vieglatlētu nokļūšanu pasaules čempionātā. "Mums nav vispār infrastruktūras, mums pat nav stadiona. Mēs līdz jūlija mēnesim trenējāmies, es personīgi ar savu grupu trenējos piecās vietās," viņš teica.

Infrastruktūras problēmas Rīgā izjuta arīdzan bijušais izlases vieglatlēts Mārtiņš Začests, sākot studijas augstskolā, kad nācās apjaust sporta būvju trūkumu un nepilnības. Olimpiskie sporta centri vieglatlētikai sniedz minimālu devumu neesošu vieglatlētikas telpu dēļ.

Izstrādājot vieglatlētikas manēžas projektu, ir vitāli svarīgi iekļaut arī stadionu, jo vieglatlētiem nepieciešams vienkopus gan āra stadions, gan slēgta manēža.

Začests uzsvēra, ka Rīgā lielākā bēda ir ziemā ar manēžām, kas būtu ar atbilstošu celiņa garumu. Vieglatlēti trenējas visu gadu, bet atlētam, kas atnācis uz Rīgu un sporto ikdienā, ir jāmeklē alternatīvas. Tuvākās šobrīd varētu būt Murjāņos, Kuldīgā vai Igaunijā.

Savukārt pieredzējušais vieglatlētikas statistiķis un vēsturnieks Andris Staģis uzskata, ka, ja būs bāzes, būs vairāk cilvēku, kuri vēlēsies trenēties. "Kā var aiziet uz [Rīgas] sporta manēžu, kur ir auksts? Cilvēks labāk aizies uz olimpisko centru un trenēsies basketbolā vai florbolā," sacīja Staģis. Viņš ir neapmierināts arī ar daudzajiem olimpiskajiem centriem, jo par vieglatlētiem tur nav padomāts. 

Šogad Latvijas vieglatlētikai aprit 120 gadu. Zīmīgi, ka tas sakrīt ar jaunām vēsmām pašā Vieglatlētikas savienībā, kur līdzšinējo prezidentu Gunti Zālīti pēc 12 gadu darba nomainīja bijusī titulētā vieglatlēte Ineta Radēviča. Jaunajā savienības valdē atrodamas Rīgas dome vadībai pietuvinātas personas - Rīgas mēra sieva Iveta Strautiņa-Ušakova, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins un citi. Tādējādi vismaz teorētiski atvieglojot komunikāciju ar Rīgas domi, runājot par sporta infrastruktūras uzlabošanu.

Radēvičas sapnis ir vieglatlētikas attīstībai apvienot spēkus gan valdībā, gan pilsētā.

"Runājot ar starptautiskās vieglatlētikas vadību, vairākas reizes [Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas] kongresā tika pasvītrots, ka sadarbībā ar valsts vadību un pašvaldībām ir iespējams infrastruktūras jautājumu risināt, un tikai tā," sacīja LVS prezidente.  Lai praktiski virzītu infrastruktūras jautājumu, Radēviča cer uz Eiropas Vieglatlētikas asociācijas vai IAAF amatpersonu vizīti Rīgā. 

Papildus infrastruktūras problēmām dienaskārtībā ir tikko vidusskolu pabeigušo perspektīvo sportistu atbalstīšana, jo viņi vēl īsti nevar konkurēt pasaules līmenī.

Lācis uzsvēra, ka ir problēma jaunajiem atlētiem, kuri vēl īsti nav tikuši līdz augstu sasniegumu sportam. Piemēram, Līga Velvere atbrauca no ASV, kur skrējēja pabeidza augstskolu. Viņa nav īsti pasaules līmenī, bet ir talantīga meitene. Lācis lēš, ka LVS treneru komisijai būtu jāizvērtē šie sportisti, jo viņu nav daudz un viņiem vajadzētu palīdzēt. Savukārt vidusskolu absolventu sportiskās nākotnes nodrošināšanā aktīvāk jāiesaista augstskolas gan ar finansējumu, gan mācību maksas segšanu. 

Viktors Lācis, kurš arīdzan vada pats savu sporta skolu, norāda uz būtisku niansi, kas kļuvusi par sistemātisku problēmu jauno sportistu sagatavošanā un ietekmē pēcāk arī augsta līmeņa sportu. Tā ir vispārizglītojošo sporta pedagogu orientēšanās uz rezultātu sasniegšanu, nevis pareizu vingrinājumu tehnikas pasniegšanu.

Divas vai trīs reizes nedēļā bērnam būtu jāmāca, kā pareizi kustēties, koordinēt kustības un veikt sprinta vingrinājumus, pareizi uzņemt volejbolā servi, pareizi mest basketbola bumbu. Tātad apgūt pamatu pamatus, nevis panākt, lai bērns augstumā lec divus metrus. To vajadzētu attīstīt sporta trenerim, nevis skolas trenerim.

Jaunajai LVS vadībai ar Radēviču priekšgalā ir virkne uzdevumu, lai mainītu līdzšinējo situāciju vieglatlētikā. Sākot ar infrastruktūras uzlabošanu, treneru izglītošanu un racionālāku līdzekļu izmantošanu, atbalstot jaunos sportistus. To gaida visa vieglatlētikas saime.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vieglatlētika
Sports
Jaunākie
Interesanti