Vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis secinājis, ka Latvijas vieglatlētika paliek mazspējīga pasaules līmenī. Latviešus uz augsta līmeņa sacensībām aicina reti, un tur sasniegtie rezultāti nav spoži. Turklāt 2019.gada pasaules čempionātā labākās iegūtās vietas ir tādas, ko Staģim ir kauns pat teikt.
Tokijā būs pirmās spēles, kur dalību var nodrošināt, gan izpildot normatīvus, kas visās disciplīnās ir būtiski augstāki nekā iepriekš, gan startējot stabili jeb uzrādot piecus rezultātus, kas ir tuvu normatīvam. Vairāk reitinga punktu par vienādu rezultātu var iegūt, startējot augstāka līmeņa sacīkstēs. Savukārt uz tām uzaicinājumu var saņemt, ja kaut ko jau esi parādījis.
Šobrīd par dalību Tokijā pilnīgi droša var būt tikai daudzcīņniece Laura Ikauniece, šķēpmetēja Līna Mūze un vesera metēja Laura Igaune. Viņas visas trenējas ārzemēs, ir izpildījušas paaugstinātos kvalifikācijas normatīvus un vienlaikus atrodas arī reitinga kvalifikācijas zonā.
Staģis pārliecinoši nosauc Ikaunieci, Mūzi un Igauni par pašlaik spēcīgākajām Latvijas vieglatlētikā. Statistiķis uzsvēra Mūzes progresu un cer, ka Ikauniecei viss būs kārtībā ar veselību, savukārt Igaunei palīdz labi treniņu apstākļi ASV. Staģis arī atgādina, ka
pasaulē rezultātu līmenis vieglatlētikā aug, turklāt dažādās disciplīnās parādās spēcīgi sportisti no tām jaunām valstīm.
Savukārt trenere Mārīte Lūse uzskata, ka labu rezultātu Latvijas vieglatlētiem lielos mačos nav tādēļ, ka pietrūkst atbilstošas psiholoģiskās sagatavotības. Sportisti nemitīgi jūt lielu stresu, lai izpildītu noteiktos normatīvus, jo pretējā gadījumā paliks bez Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atbalsta, kas ir izšķirošs nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.
Arī šķēpmetēja Līna Mūze atzīst, ka Latvijā vienīgā finansējuma iespēja ir LOV. Tādēļ sirds lielajos mačos pukst straujāk, jo visu laiku jādomā, kā izdzīvosi nākamajā sezonā, viņa paskaidroja. Mūze pirmoreiz tik laicīgi ir izpildījusi kvalifikācijas normatīvu.
"Parasti esmu viena no pēdējām," teica Mūze. "Varu uzelpot, bet treneris zina, ka man tur [Tokijā] jāstartē un treniņi ir tendēti tikai uz to startu. Apjoms, kas jāizdara, ir milzīgs."
Vēl ir sensenais jautājums, kā sportists var gatavoties sezonai, ja tajā jāsasniedz divi mērķi?
Parasti vairums enerģijas tiek iztērēts normatīva izpildei, bet galvenajam startam vairs pulvera nepietiek.
Šādā situācijā ir divi treneres Lūses audzēkņi - trīssoļlēcējs Elvijs Misāns un sprintere Sindija Bukša. Lai kvalificētos spēlēm, abiem sportistiem faktiski ir jāsper solis uz priekšu rezultātu attīstībā, turklāt jāspēj jaunā līmenī nostartēt piecās sacensībās.
Trenere Lūse atzīst, ka olimpiskā normatīva jautājums sportistam visu laiku sēž galvā, turklāt nepieciešamais rezultāts ir ļoti augsts. Tajā pašā laikā gatavošanās apstākļi ir ļoti pieticīgi.
No sportistiem, kuri nav izpildījuši normatīvu, visai droša par dalību Tokijas spēlēs var būt Madara Palameika, jo pasaules rangā viņa ir 16. vietā. Gan dāmām, gan vīriem spēlēs varēs piedalīties 32 šķēpmetēji. Pagaidām rangs ir labvēlīgs arī Rolandam Štrobinderam un Gatim Čakšam, taču viņu pozīcijas nav tik stabilas.
Vairāk starta vietu olimpiādē būs skrējējiem, taču arī konkurence ir daudz lielāka. Šobrīd kvalifikācijas zonā atrodas Līga Velvere un Gunta Vaičule, bet viņām jāaizvada laba sezona, lai pozīcijas nosargātu.
Londonas spēlēs pirms astoņiem gadiem 22 vieglatlēti veidoja vairāk nekā pusi olimpiskās delegācijas. Pirms četriem gadiem Rio startēja 14 vieglatlēti, bet statistiķa Andra Staģa prognoze Tokijai ir, ka būsim pārstāvēti ar 10 vieglatlētiem. Tā ir slikta zīme Latvijas sportam, ne tikai vieglatlētikai vien.