Latvijas vieglatlētikā cer uz padsmit sportistu dalību Tokijas olimpiskajās spēlēs

Dalībai 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs pašlaik ir kvalificējušās trīs Latvijas vieglatlētes, tomēr var pamatoti cerēt, ka nākamvasar Japānas galvaspilsētā dažādās sporta karalienes disciplīnās zem sarkanbaltsarkanā karoga startēs ar divcipara skaitli rakstāms dalībnieku skaits, Latvijas Radio teica Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) sporta direktors Kaspars Gabaliņš-Briška. Viņš lēš, ka tāpat kā iepriekš vieglatlēti varētu būt apmēram puse Latvijas olimpiskās delegācijas.

Vieglatlēti līdz šim bija pieradinājuši līdzjutējus pie medaļām, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka 2019.gads Latvijas sportistiem bija neveiksmīgs, lai arī godalgas pasaules čempionātā Dohā izpalika, sacīja Gabaliņš-Briška. Viņš atgādināja, ka gandrīz visi Latvijas vieglatlēti sezonas galvenajās sacensībās ieguva augstākas vietas, nekā ieņem pasaules rangā. Pasaules čempionātam kvalificējās 13 Latvijas sportisti, bet nelielas traumas dēļ dalību atsauca daudzcīņniece Laura Ikauniece.

Kaspars Gabaliņš-Briška par Latvijas vieglatlētu gatavošanosMārtiņš Kļavenieks

    Pašlaik olimpiskajām spēlēm ir kvalificējusies Ikauniece, vesera metēja Laura Igaune un šķēpmetēja Līna Mūze. Taču olimpiskā kvalifikācijas sistēma ir divpakāpju, uzsvēra Gabaliņš-Briška. Kvalifikācijas normatīvi ir ļoti augsti, bet atlikušās olimpiskās vakances sadalīs pēc vietas pasaules rangā. Arī

    pirms pasaules čempionātā Dohā bija līdzīga situācija, jo tikai daži latvieši izpildīja kvalifikāciju, bet pārējie saņēma ielūgumus pēc sasniegtajiem rezultātiem.

    LVS pēc sezonas ar sportistiem izrunāja gatavošanos olimpiskajam gadam. LVS par savu uzdevumu uzskata atlētu iedvesmošanu un iespēju robežās cenšas radīt apstākļus, lai viņi varētu sagatavoties svarīgākajiem startiem.

    Gabaliņš-Briška solīja, ka LVS darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas vairāk sportistu iekļūtu Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV), kas nodošinātu atlētiem iztikas minimumu un iespēju treniņnometnēs sagatavoties lielākajām sacensībām.

    Latvijas vieglatlētikā arī cītīgi strādā, lai izglītotu antidopinga jomā gan jauniešus un amatierus, gan profesionāļus. Nākamgad visiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem, lai startētu LVS sacensībās, būs jāapgūst antidopinga apmācības programma.

    Svarīgs uzdevums LVS ir arī nepieļaut Latvijas vieglatlētikas nonākšanu augstākajā antidopinga riska zonā.

    Tādā gadījumā Latvijas vieglatlētiem sezonā būs jāveic trīs dopinga pārbaudes, lai varētu startēt augstākā līmeņa sacensībās. Ja komandā tiek iekļauti padsmit cilvēki, dopinga pārbaudes izmaksās ļoti dārgi, jo vienas analīzes cena ir vismaz 500 eiro.

    Antidopinga jomā LVS cieši sadarbojas ar Latvijas Antidopinga biroju, kā arī pasaules un Eiropas vieglatlētikas jumtorganizācijām, tiesa, Gabaliņš-Briška piebilda, ka pašu sportistu un viņu treneru ziņā ir iegūto zināšanu pielietošana. Ja kāds gribēs tikt pie aizliegtiem preparātiem, visdažādākās vielas var nopirkt internetā un saņemt pastā, tādēļ izšķirošs ir sportistu un treneru godaprāts.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vieglatlētika
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti