Pekinas olimpisko spēļu dalībniekam Arājam joprojām pieder Latvijas rekords 100 metru sprintā - 10,18 sekundes. Pirms četriem gadiem viņš atgriezās Latvijā no ASV, lai izpildītu Sandim Prūsim solīto - izmēģinātu spēkus bobslejā. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem treniņnometnēs, kas beidzās ar traumām, Arājs nolēma beigt sportista karjeru un sāka pavisam jaunu dzīvi, strādājot bankā. Pats sev viņš vēlējās pierādīt, ka spēj veiksmīgi darboties arī citā dzīves jomā.
Pēc gada viņš sāka darbu auditoru firmā, kur strādā joprojām. Nākammēnes gan viņš kļūst par Latvijas vieglatlētikas izlases direktoru, jo bija labākais no desmit kandidātiem uz šo posteni.
Krūms sagaida, ka pirmās lietas jaunajā amatā viņam būs plānot treniņnometņu finanses un komplektēt komandas dalībai sacebsībās.
Vieglatlētikas savienības prezidente Ineta Radēviča uzreiz pēc stāšanās šajā amatā pavasarī kā savu primāro uzdevumu izvirzīja pierunāt izlases direktora amatā atgriezties pieredzējušo Edvīnu Krūmu. Tas viņai arī veiksmīgi izdevās, bet pēc pusgadu ilga darba Krūms tomēr izvēlējās aiziet. Krūma dzīvesvietā Carnikavā cels jaunu un modernu stadionu, kura izveidē viņš piekritis palīdzēt, tāpēc Radēvičai nācies meklēt jaunu izlases direktoru.
Arājs saka, ka ar savu priekšgājēju Krūmu ir labās attiecībās un uztur kontaktu - galu galā tieši Krūms bija Arāja treneris Latvijā un lika pamatus vieglatlēta sasniegumiem skrejceliņā.
Pagaidām gan Arājs joprojām ir auditoru firmas darbinieks. Vizuāli viņš gan vairāk atgādina parādu piedzinēju - spēcīgas miesasbūves, gludi skūtu galvu un kuplu bārdu. Arī Ronalds pats smaidot atzīst, ka pirmajā tikšanās reizē klienti uz viņu nereti skatās ar aizdomām, bet nākamajās tikšanās reizēs jau viss ir kārtībā.
Darbu vieglatlētikas izlases direktora amatā Arājs sāks nākamā gada sākumā, un Radēviča Latvijas Radio apstiprināja, ka turpinās savienības darbā iesaistīt bijušos vieglatlētus, jo tieši viņi vislabāk saprot aktīvo sportistu ikdienas vajadzības un rēķinās ar neierobežotu darbalaiku.
