Lasmane jau 2018. gadā tika atzīta par Latvijas labāko vieglatlēti U-20 grupā, un horizontālajās lēkšanas disciplīnās startējošā sportiste ir viena no galvenajām pretendentēm uz tādu pašu atzinību arī par 2019. gadu. Pēc Ventspils 1. ģimnāzijas absolvēšanas Rūtas Kates ceļš vedīs pāri okeānam uz Floridas Valsts universitāti, kam nopietnā konkurencē izdevās iegūt tiesības nākamajā mācību gadā saukt talantīgo ventspilnieci par savu audzēkni. Pērn jūlijā izcīnītā bronzas medaļa trīssoļlēkšanā U-20 Eiropas čempionātā un uzvaras ar sacensībās visaugstvērtīgākajiem rezultātiem U-20 Latvijas čempionātā trīssoļlēkšanā un tāllēkšanā padara Rūtu Kati par spilgtu jaunā viļņa personību vieglatlētikā.
Rūta Kate Lasmane
Trīssoļlēcēja un tāllēcēja
Mācās Ventspils 1. ģimnāzijā
Lielākie sasniegumi
- 5.vieta trīssoļlēkšanā U-20 pasaules čempionātā (2018)
- 3.vieta trīssoļlēkšanā U-20 Eiropas čempionātā (2019)
Latvijas gada labākā U-20 vieglatlēte (2018)
Treneri: Juris Petrovičs, Andris Kronbergs
Ģimene
- Tēvs Uģis Lasmanis - pasaules vicečempions airēšanā, olimpisko spēļu dalībnieks (1992, 1996)
- Mamma Dace Lasmane - sporta mediķe
- Brālis Kārlis Pauls Lasmanis - gada labākais Latvijas 3x3 basketbolists (2019)
Gundars Galkins: Pērnā sezona Tev bija izdevusies - godalga Eiropas U-20 čempionātā, uzvaras ar labākajiem rezultātiem U-20 Latvijas čempionātā...
Eiropas čempionātā bija svarīgi izcīnīt medaļu, un ir liels gandarījums, ka tas izdevās. Savukārt sacensības Latvijas [U-20] čempionātā risinājās vasarā lieliskos laikapstākļos, kas man vienmēr palīdz. Sasniegtie rezultāti nostiprināja pārliecību par sevi, tiesa, tāllēkšanā bija pārāk stiprs vējš (3,2 m/s pieļaujamo 2,0 m/s vietā - G.G.), lai šo rezultātu (6,46 metri) varētu ieskaitīt kā personisko rekordu.
Vai tāllēkšana un trīssoļlēkšana Tev ir vienlīdz prioritāras vai ir viena galvenā disciplīna?
Esmu jau izvēlējusies trīssoļēkšanu, kas ir tehniski ļoti sarežģīta disciplīna,
bet man tas tieši patīk. Te katra mazākā kļūdiņa, nepareiza kustība, var ļoti ietekmēt rezultātu, kā arī ir liels risks gūt savainojumus. Turpināšu startēt arī tāllēkšanā, bet tā nebūs mana galvenā disciplīna.
Jau zini, ko no sevis sagaidi 2020. gada sezonā?
Uz ziemas sezonu īpaši nekoncentrēšos, darīšu tikai pamata darbu treniņos, lai būtu labā fiziskā formā startiem vasarā. Tā kā vairs nevaru startēt junioru sacensībās,
mērķis ir kvalificēties 2020. gada Eiropas čempionātam pieaugušajiem, kas augustā risināsies Parīzē.
Līdz 20 gadu jubilejai Tev vēl gandrīz vesels gads, bet neatbilsti U-20 vecuma grupai?
Jā, decembrī man palika 19, bet U-20 sacensībās tomēr nevarēšu startēt. Vieglatlētikā man šķiet mazliet dīvaini, ka rēķina pēc dzimšanas gada, nevis faktiskā vecuma. Tādēļ 16 gadu vecumā man bija jāstartē U-18 grupā, likās, ka loģiski tas nav. Bija jāsacenšas ar vecākām meitenēm.
Manas mājas - Ventspils manā ❤️ un uz džemperīša ? @thespiritofventspils
A post shared by ?ū?? ???? ???????⚡️ (@rlasmane) on Jan 15, 2020 at 5:48am PST
Vieglatlētikai pievērsies tikai 12 gadu vecumā, bet līdz tam biji vingrotāja...
Tā bija manu vecāku apzināta izvēle, lai vingrošanā es iegūtu vispārēju fizisko sagatavotību, lokanību, kustību koordināciju.
Vecākiem bija liela loma, lai mani ieliktu pareizajās sliedēs, lai es darītu to, kas man patīk un izdodas.
Un tad kādā dienā teici vecākiem, ka pietiks vingrot, jo gribi uz vieglatlētikas stadionu?
Jā, es zināju jau iepriekš, ka gribu būt vieglatlēte. Kad televīzijā rādīja lielas sacensības, olimpiskās spēles, vienmēr vieglatlētika īpaši uzrunāja. Iespējams, tās ir ģimenes tradīcijas, jo arī manas māsīcas ir vieglatlētes.
Abas ar Māru Grīvu esat ne tikai māsīcas, bet arī konkurentes par pirmo vietu Latvijas trīssoļlēcēju rangā (Māra pērn bija līdere, par 5 cm apsteidzot Rūtu Kati)...
Sākumā bija savāda sajūta startēt vienās sacensībās ar māsām [Grīvām], bet nu jau ar to ir aprasts un tas vairs nešķiet kas īpašs. Tādā ziņā man ir paveicies, un konkurentes esam tikai sacensību sektorā, bet ne ārpus tā. Nekad neesmu baidījusies arī ko jautāt, un māsīcas ir devušas man padomus. Protams, sacensību laikā viņas netraucēju, lai neizsistu no līdzsvara.
Vai vieglatlētikā uzreiz pievērsies lēkšanas disciplīnām?
Sākumā visu ko izmēģināju. Piedalījos pat daudzcīņas sacensībās, lai gan tur nekādi negāja. Par grūšanas un mešanas disciplīnām uzreiz sapratu, ka tās nav man. Šķēps lidoja ar otru galu un bija skaidrs, ka tur nav ko laiku tērēt. No augstlēkšanas laikam nobijos, biju vēl maziņa un lēcu tehniski nepareizi. Tad sāku pamazām lēkt tālumā un pie tā arī paliku. Vienreiz treniņā pati pieteicos izmēģināt trīssoli, jo biju izdomājusi, ka tas varētu patikt. Un patiešām tā arī bija - pareizā izvēle pareizā laikā.
Dalību Tokijas olimpiskajās spēlēs trīssoļlēkšanā garantē sasniegti 14,32 metri. Ko par to domā?
Reāli vērtējot, gada laikā tas nav man sasniedzams rezultāts (Rūtas Kates personiskais rekords ir 13,57 metri - G.G.). Nevēlos arī neko sasteigt, gribu iet maziem solīšiem, bet uz nākamajām olimpiskajām spēlēm tas jau varētu būt pilnīgi iespējams.
Par olimpiskajām spēlēm sapņoju jau no mazotnes, un nekas nav mainījies.
Noteikti vēlētos to kādreiz piedzīvot.
Ne tikai vieglatlētikā saka, ka pāreja no junioru vecuma uz pieaugušo sportu ir sarežģīta. Kāda ir Tava pieredze?
Protams, tas ir sarežģīti. Esmu ievērojusi, ka daudzi mani līdzgaitnieki, manas konkurentes sāk atsijāties, jo saprot, ka būs jāmeklē dzīvē citas iespējas. Arī treniņu plāni kļūst sarežģītāki, jāiegulda lielāks darbs, lai pārietu uz nopietnu sportu. Tas ir grūti arī psiholoģiski, bet ceru, ka viss būs labi.
Vēl pēdējo gadu mācies ģimnāzijā, bet esi jau izlēmusi par nākamo soli - ASV augstskolu, kur apvienot mācības un sportu...
Nav vairs noslēpums, ka esmu noslēgusi līgumu ar Floridas Valsts universitāti. Ko mācīšos, pagaidām vēl negribu atklāt, ja nu domas vēl pamainās.
Please welcome ?? junior national triple jump and long jump champion and record-holder Ruta Lasmane to the #Noles family! pic.twitter.com/NMuZIKunpt
— FSU Track & Field (@FSU_Track) December 5, 2019
Floridā augstskolu izvēlējies mācību, sporta programmas vai varbūt pateicīga klimata dēļ?
Klimats bija ļoti svarīgs faktors par labu Floridai. Man patīk siltums, visus labākos rezultātus esmu sasniegusi siltumā, patīk arī pavasarī treniņnometnes dienvidos, kur iegūt enerģiju un sasniegt formu. Izveidojās arī ļoti labs kontakts ar Floridas augstskolas treneri, kurš mani uzrunāja jau 2018. gadā pēc U-20 pasaules čempionāta. Regulāri sazinājāmies, ar treneri bija viegli saprasties un iemantojām viens otra uzticību. Liels pluss bija arī tas, ka skola piedāvāja atbraukt un klātienē ar visu iepazīties. Aizbraucu, apskatījos, un viss patiešām bija tā, kā iztēlojos. Sapratu, ka tā ir īstā vieta.
Vai bija arī citas augstskolas, kas izrādīja tik nopietnu interesi?
Apmēram kādas astoņas augstskolas, cik varu atcerēties. Bija sarežģīti, jo sākumā vispār nesapratu, kas būtu labi, kas slikti, pēc kā noteikt, vai skola ir laba. Arī
ļoti ilgi šaubījos, vai braukt uz ASV vai varbūt palikt Latvijā.
Māsīca Māra ir pabeigusi Nebraskas Universitāti, un viņa zināja daudz ko pastāstīt. Domāju arī par Nebrasku, bet nez no kurienes atnāca doma, ka šis [Floridas] variants būs īstais.
Pašlaik esi Latvijas Olimpiskās vienības B sastāvā uz 2020. gadu, vai tas nodrošina visu, kas nepieciešams, lai sagatavotos un startētu sacensībās?
Ar to pilnībā pietiek. Centīšos veiksmīgi pārvarēt lēcienu no junioru līmeņa uz pieaugušo sportu. ASV augstkolā varēšu apvienot divas brīnišķīgas lietas - kvalitatīvas mācības un profesionālam sportam atbilstošus apstākļus, kas Latvijā būtu gandrīz neiespējami.
