Katrīnas kauss vieglatlētikā gūst atsaucību arī ārpus Latvijas, rīkotāji lūko jau augstāku līmeni

Kuldīgas manēžā notiekošā Katrīnas kausa izcīņa jau ir iemantojusi stabilu vietu sezonas kalendārā, izpelnoties atzinīgus vārdus gan no ārzemju vieglatlētiem, gan pašmāju sportistiem. Sacensību starptautiskais rangs patlaban ir bāzes līmenī, bet organizatori jau meklē risinājumus, kā to paaugstināt.

Sacensībās Kuldīgā piedalījās astoņu valstu vieglatlēti. Beļģijas distanču skrējēja Vanesa Skoneta pērn ASV piedalījās pasaules čempionāta 800 metru skrējienā, bet 2023. gadu sacensībās sāka Kuldīgā.

"Man šeit ļoti patīk. Te ir ļoti jauka, mājīga atmosfēra," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Skoneta. "Ir jauki to pieredzēt, daba ir ļoti skaista. Pat neskatoties uz aukstumu, man te ļoti patīk."

Skoneta Kuldīgā nonāca kā sava kluba dalībniece, un konkurences līmenis sacensībās viņu iepriecināja.

"Šīs sacensības [Katrīnas kauss] ir daļa no Eiropas vieglatlētikas attīstīšanas grupas. Mans Beļģijas klubs arī ir daļa no šīs grupas, tā mēs arī atradām šīs sacensības," paskaidroja Skoneta. "Biju ieinteresēta, jo Beļģijā nebija sacensību. Šeit ierados, lai aizvadītu labus mačus, – galvenais ir sacensību līmenis. Skriešu 400 metrus, redzēju, ka piedalīsies vairākas skrējējas no Lielbritānijas, tas ir ideāli, lai būtu labas sacensības."

Kuldīgā Vanesa skrēja 400 metru distanci, lai uzlabotu ātruma īpašības, un finišēja otrā. Pārējās trīs viņas skrējiena dalībnieces bija no Lielbritānijas. 

Katrīnas kauss ir atrodams organizācijas "European Athletics Promotion" kalendārā, kur Kuldīga ir viena no 14 sacensību norises vietām.

Sacensības iedala 10 līmeņos, un šajā rādītājā Katrīnas kauss diemžēl ir zemākajā jeb F līmenī.

Organizatori apzinās, ka nepieciešama augstāka līmeņa kategorija, lai piesaistītu augstāka ranga sportistus.

"Mēs, Kuldīgas Sporta skola, esam "European Athletics Promotion" sastāvā. Tur ir vairākas komandas, kuras brauc viena pie otras uz sacensībām," pastāstīja Katrīnas kausa organizators Uģis Jocis. "Tā ka mūsu sportisti brauc pie viņiem un viņu sportisti brauc pie mums. Mēs dabūjām daudzus itāļu un ungāru sportistus. Man pašam ir pazīstami pietiekami daudzi sportisti, kuriem es personīgi rakstu, rakstu arī menedžeriem. Bet šeit mēs atduramies pret to [F] kategoriju.  Ja būtu augstāka kategorija un varbūt arī naudas balvas mazliet lielākas, līdz ar to sportisti būtu pavisam cita kaluma."

Sprinta distanču skrējējam britam Džordanam Vatsonam Braunam sacensības Kuldīgā atrada viņa aģents.

"Viņš [aģents] teica: "Brauc uz Kuldīgu, tur ir labas sacensības un laba manēža." Līdz ar to telpu sezonu sāku šeit," teica Brauns. "Jāsāk skriet, te ir labs segums."

Jocis atzīst, ka robu sacensību līmenī radīja arī pandēmijas izraisītā divu gadu pauze, tomēr tas nemazina rīkotāju apņēmību pacelt augstāk sacensību kategoriju. 

Arī sprinta skrējējs Rinalds Valts Zariņš atzina, ka

visas sacensības sportisti izvērtē pēc ranga punktiem.

"Te arī tikai F ranga sacensības, tikai 15 punkti par 1. vietu. Noteikti gribas augstāka līmeņa sacensības C vai D līmenī," uzsvēra Zariņš. "Pats trenējos Dānijā ar dāņu grupu, un man jau sanāk trenēties ar starptautiskiem sportistiem un runāt angliski, ierasta lieta. Patīk augsta līmeņa sacensības, ir kam dzīties pakaļ. Gaidīšu nākamos mačus, kur varēs darīt to pašu."

Ārzemju sportisti konkurenci vietējiem atlētiem Kuldīgā lielākoties sagādāja skriešanas disciplīnās. Iļja Petrušenko, kurš nesen laboja Latvijas rekordu 300 metros, uzvarēja 400 metru distancē, pārspējot Lielbritānijas un Beļģijas skrējējus.

"Manā skrējienā arī bija stiprs čalis, un ir ļoti svarīgi skriet kopā ar labākajiem," uzsvēra Petrušenko. "Un šogad izdevās parādīt arī labu rezultātu [47,96]. Konkurence rada rezultātu!"

Baltijas labākais junioru 1500 metru skrējējs no SK "Ašais" Roberts Glazers spēkojās ar Lielbritānijas, Vācijas un Lietuvas sportistiem. Pirmais trijnieks ārzemniekiem, Glazeram – 6. vieta.

SK "Ašais" vieglatlētikas treneris Austris Āboliņš uzsvēra Glazera pieredzi starptautiskā līmenī.

"Roberts ir startējis tik daudz dažādos ārzemju mačos, ka, es pieļauju, lielākā daļa no šiem, kas šeit ir manēžā, pat tuvu nav bijuši tik daudz. Viņam ir milzīga pieredze," teica Āboliņš. "Viņa stresa līmenis vienmēr ir līdzsvarā. Es domāju, tas [ārzemju sāncenši] ir vairāk svarīgi tiem, kas varbūt tiešām ir startējuši tikai Latvijas un Baltijas līmenī."

Kā ierasts, iespēja samērot spēkus ar ārvalstniekiem bija sprinteriem.

Latvijas jaunie talanti Patrīcija Grosberga un Rinalds Valts Zariņš finālos ieņēma otro vietu. Grosberga piekāpās igaunietei, bet Zariņš – britam.

Grosberga bija gandarīta par iespēju startēt kopā ar citu valstu skrējējām, jo ikdiena viņai paiet pašu mājās.

"Man tas ir ļoti svarīgi, jo ārzemēs īsti nepiedalos sacensībās, un Latvijā pārsvarā tikai latviešu sportisti skrien," sacīja Grosberga. "Tas man liek ātrāk skriet, ja ir kāda ātrāka konkurente. Tas liek no sevis izspiest visu, ko vien es varu."

Katrīnas kausa rīkotāji ir apņēmības pilni paaugstināt balvu fondu un sakārtot sertifikācijas lietas, lai jau tuvākajā laikā F līmeni nomainītu vismaz uz D pakāpi. Paaugstinot līmeni, augs arī dalībnieku kvalitāte un konkurence.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti