Kārtslēcējs Ārents: Sapnis par Tokijas olimpiskajām spēlēm noteikti ir dzīvs

Pirms Rio spēlēm Mareks vairākus gadus dzīvoja blakus ziemā siltai manēžai Ventspilī, kur trenējās divreiz dienā. Pirms Tokijas spēlēm viņa situācija būtiski atšķiras. Mareks cenšas sevi motivēt un metodiski trenēties, lai gan tas nav viegli, jo Saulkrastu sporta centrs pie mājām ir slēgts un kārtslēcējam vai ik dienu jābrauc uz treniņiem Rīgas Sporta manēžā. 

Treniņu apjomu 34 gadus vecais sportists ierobežo, lai neriskētu gūt savainojumus, kas lielu daļu ieguldītā darba padarītu veltu. 

Rīgas Sporta manēža ir auksta, bet tādās eksplozīvās disciplīnās kā kārtslēkšanā 30 gadu vecumu jau sasniegušiem sportistiem nepieciešami vismaz +18 grādi, paskaidroja Ārents. Vēsākās manēžas telpās ir milzīgs traumu risks, tādēļ

Ārents drīzāk priecājas, ka pandēmijas apstākļos praktiski izpaliek ziemas sacensību sezona, taču visnotaļ uzturēt sevi formā un gatavoties vasarai var.

Kārtslēcēju olimpiskajā rangā Ārents ir tuvu TOP 40 un pretendē tikt 32 labāko skaitā, lai tēmētu uz Tokiju. Lai veicinātu olimpiskās izredzes, Mareks grib atrast piemērotas sacensības, kur sasniegt labu rezultātu, kas varētu arī nebūt olimpiskajam kvalifikācijas normatīvam atbilstošie 5,80 metri. Tomēr Ārentam ir padomā arī ceļš uz olimpiskā kvalifikācijas normatīva sasniegšanu, kas pārsniedz viņa personisko rekordu (5,70 metri).
 

"Tas ir mazliet grūtāk, bet domāju, ka diezgan reāli," izredzes sasniegt olimpisko kvalifikācijas normatīvu raksturoja Ārents.

Mareks rēķinās, ka vasarā starptautiskas sacensības būs, vienīgi paliek jautājums, cik daudz un kurās valstīs.

Pirmajās sacensībās viņš cer startēt jau aprīļa beigās vai maija sākumā, bet vēl vērtēs, cik daudz situāciju sarežģīs pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi. Ārents uzsvēra, ka ir nepieciešamas vismaz piecas līdz sešas sacensības, lai sagatavotos laba rezultāta sasniegšanai.

Treniņu un uztura plānu Mareks gatavo pats, bet palīdz arī dzīvesbiedre, lai nepārforsētu slodzes un nepieļautu kādas neapdomīgas kļūdas. Ārents ir arī fiziskās sagatavotības treneris un gatavo četrus kārtslēcējus. Par trenēšanu saņemtā samaksa ir veids, kā segt izmaksas pašam. Vēl gan nav zināms, vai trenera arodā Ārents turpinās darboties arī nākotnē.

Pēc sportista gaitu beigām Mareks vēlas iesaistīties kārtslēkšanas attīstībā, lai viņam tuvā vieglatlētikas disciplīna Latvijā neiznīktu.

"Tagad vēl aktīvi nedomāju par to, bet kaut kādus veidus plānoju, kā to [kārtslēkšanu] varētu attīstīt," pastāstīja Ārents. "Sporta veids ir diezgan interesants, ekstrēms, visi var lēkt, bet nevar [visi] sasniegt rezultātus. Ceru, ka būs mums Latvijā potenciāls kārtslēkšanā."

Ārents saskata, ka tuvākajā nākotnē Latvijā rezultātus starptautiskā līmenī kārtslēkšanā varētu vēl sasniegt vienīgi Pauls Pujāts, kurš Rio olimpiskajās spēlēs pakāpās uz 12. vietu. Tālākiem pretendentiem vēl jāiegulda liels darbs, lai pietuvotos pasaulē labākajiem.