Iepriekš sportistus dāsni atbalstīja Aizsardzības ministrija, uzņemot tos Armijas sporta klubā un dodot naudu dažādām sporta komandām. Pašlaik armijas atbalsts sportam ir neliels. Sportistus vēl arvien turpina atbalstīt Iekšlietu ministrija, taču šogad atbalsts ir tikai Latvijas Olimpiskās vienības dalībniekiem. Līdz ar to uz atbalstu nevar pretendēt jaunie perspektīvie sportisti, kas vēl nav izcīnījuši augstvērtīgus rezultātus.
Speciālo objektu apsardzes pārvaldes priekšnieks pulkvedis Andris Smočs, kas ir arī Latvijas Vieglatlētikas savienības priekšsēdētājas vietnieks, skaidroja - atbalsts tiek dots policijas pārstāvjiem, kas šobrīd augstvērtīgi nodarbojas ar sportu, sarakstā uzskaitot vairākus šķēpmetējus – Madaru Palameiku, Sintu Sprudzāni, Līnu Mūzi un Zigismundu Sirmo.
„Viņi ir policisti, kas dotajā brīdī ir ārpus dienesta, viņi nestrādā kā policisti. Līdzko viņi pārstās nodarboties ar sportu vai viņu līmenis neatbildīs, lai atrastos šajā veselības un sporta centrā, viņi atgriežas Valsts policijā un vai nu turpina strādāt, vai atstāj dienestu,” skaidroja Smočs.
Smočs arī minēja, ka šāda situācija ir arī ar Lauru Ikaunieci-Admidiņu un vairākiem bobsleja un kamaniņu braucējiem.
Sprudzāne, kura vietu Olimpiskajā vienībā saglabājusi pateicoties atvases laišanai pasaulē, uzver, ka šāds atbalsts ir ļoti būtisks. „Ar Olimpiskās vienības algu es varu vismaz savai ģimenei un sev nodrošināt iztiku,” skaidroja šķēpmetēja, norādot, ka bez policijas atbalsta būtu grūti.
Viskomfortablākajā situācijā šobrīd atrodas Palameika, kura ir Olimpiskajā vienībā, saņem Iekšlietu ministrijas un privāto sponsoru atbalstu.
Pēc atbalsta sarukšanas savu karjeru noslēdza Ansis Brūns, kurš gan minēja, ka būtu gatavs sportā palikt līdz Tokijas olimpiskajām spēlē, ja būtu finansiāla palīdzība. „Es būtu gatavs līdz Tokijas olimpiādei vēl startēt, trenēties ar pilnu atdevi, veltīt visu savu laiku treniņiem,” teica sportists. „Latvijas šķēpmešana turas tīri uz entuziastiem,” piebilda sportists. Brūns arī pauda, ka vieglatlētiem ir ļoti grūti uzsākt karjeru, jo pašam jādomā par savām finansēm, kamēr sportists nav iekļuvis Olimpiskajā vienībā.
Pēdējos gados Latvijas šķēpmetēji nav līdz galam izpildījuši uz viņiem liktās cerības, kas varētu būt viens no iemesliem budžeta samazināšanai.
