Eiropas čempionātā Latvijai cerības uz šķēpmetējiem, fināla potenciāls arī citiem

Vācijā sācies Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kur Latviju šonedēļ pārstāvēs 17 atlēti. Sacensības būs daļa no pirmā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos, kas notiks Berlīnē un Glāzgovā. Sporta svētkos 11 dienu garumā, kas notiek reizi četros gados, piedalīsies vairāk nekā četri tūkstoši sportistu no 52 valstīm.

Viskuplāk Latvija tiks pārstāvēta šķēpmešanas disciplīnā — ar sešiem sportistiem. Divi Latvijas vieglatlēti startēs maratonā un 400 metru skrējienā, pa vienam pārstāvim būs 800 metru skrējienā, 200 metru sprintā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā, kārtslēkšanā, 50 km soļošanā un 400 metru barjerskrējienā. 

Berlīnē risinās Eiropas čempionāts vieglatlētikā Inita Kresa-Katkovska

    No 17 Latvijas sportistiem šogad visaugstāk Eiropas rangā atrodas šķēpmetēji. Allaž esam gaidījuši un arī sagaidījuši medaļas disciplīnā, kur savulaik valstī dzīvoja vienlaikus četri olimpiskie čempioni. Arī pēc šogad uzstādītajiem rezultātiem

    Eiropas ranga desmitniekā atrodas četri no 17 Latvijas atlētiem, kas startēs Berlīnē.

    Parasti sportistam galvenais uzdevums ir izpildīt normatīvu dalībai Eiropas čempionātam, bet šoreiz šķēpmetēja Sinta Sprudzāne tika atstāta ārpus izlases dalībai Eiropas čempionātā, jo normatīvu bija izpildījušas vairāk sportistu, nekā valstij ir kvotas. Uz Berlīni var ņemt tikai trīs šķēpmetējas, vājākā rezultāta īpašniecei Sprudzānei nācās palikt mājās.

    Diezgan regulāri pāri 60 metriem šosezon metušas Madara Palameika, Anete Kociņa un Sinta Sprudzāne, pēdējā brīdī Latvijas čempionātā Līna Mūze sasniedza sezonas tālāko rezultātu starp latvietēm. Zīmīgi, ka Mūzes sasniegtais personīgais rekords uzreiz ir šīgada labākais rezultāts starp Latvijas vieglatlētiem Eiropas rangā, bet desmitniekā ir uzreiz visas trīs dāmu šķēpmetējas, kuras dosies uz meistarsacīkstēm.

    Līna Mūze tieši divus gadus pēc ceļgala operācijas Latvijas čempionātā rīku raidīja 63,18 metrus, laboja personisko rekordu un kontinenta labāko šķēpraižu rangā atrodas 7.pozīcijā. Kontinenta ranga desmitniekā vēl atrodas šķēpmetēja Madara Palameika un Anete Kociņa, kā arī Rolands Štrobinders.

    Mūze nav startējusi lielos mačos kopš iepriekšējā Eiropas čempionāta,

    taču ir apmierināta, ka spējusi atgriezties augstā līmenī pēc traumas, lai arī vēl ir, pie kā piestrādāt. 

    Eiropas čempionātā uz vietu sacensību finālā cer pretendēt arī sprintere Sindija Bukša. Viņa uzsvēra, ka emocionāli ļoti ieguvusi, debitējot Dimanta līgā, kad bijusi iespēja pārbaudīt spēkus ar vislabākajām. Bukša sagaida, ka arvien nopietnāk spēs konkurēt ar pasaulē labākajām sprinterēm. 

    Gunta Latiševa-Čudare pastāstīja, ka no junioru vecuma ir izaugusi un nu sākusies pieaugušo dzīve. Ir vairāk un nopietnākas treniņnometnes, tāpat Gunta pilnveido zināšanas - pati vairāk skatās, meklē un mēģina izprast, nevis tikai sistemātiski dara to, ko treneris liek. Berlīnē Latiševa-Čudare startēs 400 metru distancē un cer, ka vasarā deju kopas "Dziga" sastāvā Dziesmu svētku laikā gūtās emocijas dos vajadzīgo impulsu startam kontinenta čempionātā.

    Pērn Latiševa-Čudare pasaules čempionātā bija ātrākā no Eiropas skrējējām, noslēgumā ierindojoties 12.vietā.

    Ar savu šosezon labāko rezultātu, 51,83 sekundēm viņa Eiropas rangā ieņem 19.vietu. Berlīnē Latiševa-Čudare iepriekš nav startējusi, tomēr sportisti iedvesmo par Vācijas galvaspilsētu sportistu vidē dzirdētās labās atsauksmes. 

    Zigismunds Sirmais kā pašreizējais Eiropas čempions uz Berlīni varētu doties jebkurā gadījumā, tomēr problēmas ar plecu viņam liegs aizstāvēt pirms diviem gadiem Amsterdamā iegūto kontinenta čempiona nosaukumu. Jau iepriekš bija zināms, ka veselības likstu dēļ uz Berlīni nedosies arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa.

    Eiropas čempionātā uz vietu sacensību finālā pretendēs arī vīru šķēpmetēji - Rolands Štrobinders un Gatis Čakšs , bet Patriks Gailums normatīvu nav izpildījis šajā gadā, kas liedz uz Berlīni doties par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) vai sponsoru sarūpēto naudu, tomēr viņa dalību sacensībās finansiāli atbalstīs Latvijas Šķēpmetēju klubs.

    Par vietu finālā Eiropas čempionātā var pacīnīties 800 metru skrējēja Līga Velvere, trīssoļlēcējs Elvijs Misāns, tāllēcēja Lauma Grīva un kārtslēcējs Mareks Ārents.

    Lai gan Berlīnei ir pirmā reize, kad tā organizē Eiropas čempionātu, pasaules meistarsacīkstes Vācijas galvaspilsētā jau ir notikušas – 2009.gadā sprintā piedalījās arī tagadējais izlases direktors Ronalds Arājs. Viņš atceras Berlīnes stadiona īpašo auru un cer, ka tā palīdzēs Latvijas sportistiem sasniegt labus rezultātus. 

    Interesanti, ka kādai no Vācijas pilsētām rīkošanas tiesības tiek ik pēc 16 gadiem. Vācija Eiropas čempionātu uzņem jau trešo reizi – pirmoreiz tas notika 1986.gadā Štutgartē, tad sporta karalienes pārstāvji Minhenē pulcējās 2002.gadā, bet šonedēļ Berlīnē līdz svētdienai notiks 24. Eiropas čempionāts vieglatlētikā .

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vieglatlētika
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti