Bez jau pieminētajiem astoņiem atlētiem, kuri izpildījuši kvalifikācijas normas startam kontinenta čempionātam telpās, uz Glāzgovu pošas arī Laura Ikauniece. Zināms, ka daudzcīņā startēs 12 labākās sportistes, ņemot vērā pērnā gada vasarā un šogad ziemā sasniegtos rezultātus.
Vieglatēti Mareks Ārents, Jānis Leitis un Elvijs Misāns sacensībās Eiropā uzstādījuši savus sezonas labākos rezultātus. Lincā uzvaru kārtslēkšanā Ārents sasniedza, pārvarot 5,40 metru augstumā novietoto latiņu, 400 metru skrējienā otrais finišēja Leitis pēc 47,40 sekundes, bet Francijā trīssoļlēkšanā Misāns aizlēca 16,33 metru tālumā un ierindojās ceturtajā vietā.
Gaidot sacensības Glazgovā, Misāns cer, ka izdosies sakoncentrēt visus spēkus un nedomāt par to, ka iepriekšējās sacīkstes palika tūdaļ aiz goda pjedestāla.
Bukša 60 metru finālskrējienā šosezon skrējusi ar laiku 7:34. Vācijā "World Indoor Tour" sacensības "Meeting Karlsruhe" par gada labāko vieglatlēti atzītā Sindija Bukša iekļuva 60m fināla astoņniekā, kur spēcīgā konkurencē ar polieti Evu Svobodu un nīderlandieti Dafni Shipersu atkārtoja labāko personīgo laiku un vēlreiz pietuvojās valsts rekordam, kas kopš 1988. gada joprojām pieder Vinetai Ikauniecei.
Bukša atzina, ka jau pārvarējusi to stresu, ko izjutu līdz tam brīdim, kad nebija vēl skrējusi blakus celiņā ar slavenībām. Tagad domas – tikai par savu skrējiena tehnisko izpildījumu un to, kā pielikt pie starta.
Kā telefonintervijā atzina vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis, tad pirmās Eiropas meistarsacīkstes telpās notika 1970. gadā, pirms tam trīs reizes bija tā saucamās Eiropas eksperimentālās spēles un tajās savulaik Helēna Ringa izcīnīja piekto vietu.
Pirmo uzvaru šāda līmeņa ziemas sacensībās Eiropā izcīna Juris Grustiņš 1972. gadā Grenoblē 3000 metru skrējienā.
