Arī pirms diviem gadiem Latvijā vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības "Rīgas kausi" galvaspilsētā nenotika "Daugavas" stadiona rekonstrukcijas dēļ. Latvijas Vieglatlētikas savienība vēsta, ka stadionā nav nomainīts skrejceļš, tas ir ciets un nav tādā stāvoklī, lai tur startētu augsta līmeņa sportisti, turklāt ir paaugstināts risks gūt traumas.
Sportisti ir dažādi, un katrs no viņiem atšķirīgi sadzīvo ar mīkstiem vai cietiem segumiem. Ciets segums nav labs nedz ikru muskuļiem, nedz kaulu plēvēm. Savukārt ir disciplīnas, piemēram, sprints vai horizontālās lēkšanas, kad tieši uz cieta seguma var sasniegt ļoti labus rezultāts. Piemērs ir Sindijas Bukšas pērn uzstādītais Latvijas rekords sprintā.
To atzīst arī bijušais Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents un pašreizējais VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" vadītāja pienākumu izpildītājs Guntis Zālītis. Viņš nešaubās, ka Ogres stadions treniņiem ir labāks, bet sacensībās katram ir individuālas vēlmes. Latvijā ir četri stadioni ar Starptautiskās Vieglatlētikas savienības (IAAF) sertifikātu, arī "Daugavas" stadions, kas IAAF atzīšanu saņēma 2014. gadā. Savukārt Ogres stadionam šāda sertifikāta nav, un tas var ietekmēt tur sasniegtu rekordu atzīšanu, paskaidroja Zālītis.
Šķēpmešanā Jānis Zirnis pirms nepilniem 40 gadiem, vēl metot vecās sistēmas rīku, bija trešais Latvijā aiz Jāņa Lūša un Daiņa Kūlas, sasniedzot nepilnus 90 metrus. Pēc sportista karjeras beigām viņš strādājis skrejceļu pilnveidošanā ne tikai Latvijā. Zirnis atzīst, ka "Daugavas" skrejceļu segums jau sasniedzis 30 gadu vecumu un tas ir jāmaina.
Seguma cietība atkarīga no līmes un gumijas komponentu attiecības. Jo vairāk līmes, jo cietāks segums, pastāstīja Zirnis. Viņš ir klājis stadionu segumu gan Latvijā, gan postpadomju valstīs un Nigērijā, bet visvairāk - Zviedrijā. Zirnis uzskata, ka nav lielas starpības starp "Daugavu" un Ogri, kur stadiona segums ir jau apmēram 10 gadu vecs.
Pirmo reizi "Rīgas kausi" tika izcīnīti 1962. gadā. Katru gadu vidēji sacensībās piedalās ap 150 sportistu. Daudzcīņniece Aiga Grabuste ir viena no tām, kura savulaik saņēma visvairāk kausu tradicionālajās sacīkstēs. Lai gan sporta karalienei vieglatlētikai teikusi ardievas un tagad cerības saista ar bobsleju, pērn viņa atjaunotajā "Daugavas" stadionā vēl startēja tāllēkšanā.
Jo cietāks segums, jo sāpīgākas kājas pēc treniņiem vai sacensībām, Latvijas Radio sacīja Grabuste. Priekšroku tāllēkšanā viņa dod "Daugavas" stadionam, bet atzīst, ka skriešanas distancēs tur startēt nav tik patīkami.
Jau pērn, kad "Rīgas kausi" atgriezās par savām mājām sauktajā "Daugavas" stadionā pēc rekonstrukcijas, vieglatlētikas sabiedrība neslēpa, ka gaida skrejceļa nomainīšanu. Ir pieejami augstas klases segumi, ko firmas klāj stadionos, kur rīko gan olimpiskās spēles, gan pasaules čempionātus. Teorētiski arī "Daugavas" stadionā var ieklāt pasaules līmeņa skrejceļu, bet jārēķinās gan ar lielām izmaksām, gan jāapsver, vai būs iespējams noorganizēt tik daudz sacensību, lai tas atmaksātos.
Zālītis uzskata, ka Latvijai nav vajadzības pēc visaugstākās kvalitātes stadiona seguma, bet jāizvēlas saprātīgs vidusceļš, lai varētu gan trenēties, gan sarīkot sacensības. "Kultūras un sporta centra "Daugavas stadions"" vadītāja pienākumu izpildītājs norādīja, ka futbola laukuma un skrejceļa rekonstrukcija varētu sākties ne ātrāk par 2019. gada novembri.
