Vaičulei un BMX frīstaila riteņbraucējam Ernestam Zēboldam olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā tika uzticēts nests Latvijas delegācijas karogu. Tagad abi karognesēji ir atgriezušies dzimtenē.
Vaičule atzīst, ka izslavētās olimpisko spēļu kartona gultas neesot bijušas sliktas, tomēr mājās miegs, protams, ir labāks. Viņai gan aizvadītā olimpiāde bijusi visai sarežģīta aizkulisēs piedzīvoto notikumu dēļ.
"Tā ir tāda ļoti ilga un liela sevis motivēšana. Es pat teiktu – motivācijas meklēšana. Gan ģimenes dzīve, gan dažādas blakus lietas prasa daudz. Dažreiz šķiet, ka sports ir mans vaļasprieks un profesija, tajā pašā laikā bieži sanāk ziedot ļoti daudz no ģimenes dzīves. Jā, motivācija bija jāmeklē īpaši.
Tieši Parīze bija mana lielākā motivācija un gaisma tuneļa galā brīžos, kad bija grūti. Tas mani veda pretim rezultātiem un beigās noslēdzās skaisti," stāsta vieglatlēte.
Vaičule olimpiskajās spēlēs nespēja sasniegt pusfinālu, bet viņas uzrādītais rezultāts 400 metru skrējienā (50,93 sekundes) tālu neatpalika no sportistes karjeras labākā rezultāta (50,83), kas tika uzstādīts pavisam neilgi pirms olimpiskajām spēlēm. Viņa, atskatoties uz olimpisko startu, izcēla trenera Edvīna Krūma un pārējās komandas ieguldījumu.
"Viņi palīdzēja izvairīties no traumām un visādām mazajām likstām, kas sezonas gaitā sakrājās. Sezona bija ļoti stresaina. Bija jāsāk ļoti agri, un sagatavošanās posms šogad bija visnopietnākais, kādu esmu aizvadījusi. Nometnē biju Dienvidāfrikā kopā ar ļoti spēcīgu komandu un labākajām skrējējām pasaulē – Nīderlandes komandu. Vēl pēc tam Spānijā bija nometne. Tas viss paņēma ļoti daudz no organisma, tāpēc bija jāmobilizējas.
Kad izgāju no tās fiziskās "bedres", sāku just, ka ieeju formā. Man ir liels prieks, ka tā kulminācija bija tieši jūnija beigās un formu izdevās noturēt arī līdz olimpiskajām spēlēm," sacīja sportiste.
Parīzes olimpiskās spēles, iespējams, fanu un arī sportistu atmiņās paliks tieši ar neparastajām sacensību norises vietām. Kā spilgtāko piemēru, protams, var minēt pludmales volejbola spēļu norisi Eifeļa torņa pakājē. Arī Vaičule izcēla tieši sacensību norises vietas un cilvēku klātesamību.
"Tas ir tas, kas radīja to svētku sajūtu. Man ļoti palika prātā mūsu delegācijas vadītāja Raita Kesela teiktais, ka olimpiskajā hartā pēc būtības ir rakstīs, ka tās tiek svinētas. Tie tiešām bija grandiozi svētki. Un šī svētku sajūta mijās ar to izcilību, kas tur bija. Olimpiskais gars bija jūtams," atminējās Vaičule.
Runājot par noslēguma ceremoniju, sportiste izcēla faktu, ka priekšnesumu caurvijuši arī tradicionāli aspekti.
"Ļoti skaisti, emocionāli un vērtīgi. Protams, karoga nešana... Tas ir tāds gods, par kuru katrs sportists varētu sapņot," sacīja sportiste.
Vaičule šajās olimpiskajās spēlēs 400 metru skriešanas disciplīnā ierindojās 26. vietā.
