Parīzes spēles kvalifikācijā neveiksmīgi beidzās Patrikam Gailumam – kājas trauma arī liedza parādīt labāko sniegumu un tikt augstāk par 25. vietu. Savukārt Gatis Čakšs palika bez ieskaitīta rezultāta un pēc adaptācijas problēmām uz vietu finālā praktiski nepretendēja.
Čakšs pirms trim gadiem Tokijas spēlēs bija vienīgais Latvijas šķēpmetējs vīriešu konkurencē, bet ar rezultātu zem 80 metriem ieguva 18. vietu un finālistu ducī netika. Piecus gadus līdz tam Rio spēlēs zem sarkanbaltsarkanā karoga startēja Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders. Sirmo ar iegūtu 14. vietu no dalības finālā šķīra nedaudz vairāk kā metrs, bet kopš tā laika olimpiskajās spēlēs latviešu mests šķēps ne reizi nav sasniedzis solīdo 80 metru robežu.
Aiz finālistu loka trīs latvieši bija arī 2012. gadā Londonā, kur startēja Ainārs Kovals, Vadims Vasiļevskis un Sirmais. Līdz šim pēdējo olimpiska mēroga panākumu Kovals nodrošināja Pekinā, līdz sudraba medaļai aizsniedzoties pēdējā metienā.
Laika plūdums vīriešu šķēpmešanā ir izvirzījis priekšplānā ne tikai jaunus vārdus, bet pārvirzījis arī pasaules reģionu svaru kausus.
Vēl Pekinas spēlēs 2008. gadā finālā nebija neviena Āzijas šķēpmetēja, turklāt 12 medaļu pretendentu vidū 10 sportisti pārstāvēja Eiropas valstis, bet pa vienam dalībniekam deleģēja Austrālija un Ziemeļamerika. Rezultātu tabulas augšgalā sarindojās tālaika izpratnē klasiskas šķēpmešanas valstis – Norvēģija, Latvija, Somija.
Četrus gadus vēlāk Londonā sekoja pirmais šķietamais pārsteigums – triumfēja Trinidadas un Tobago šķēpmetējs Kešorns Volkots, kam pulveris ir gana sauss arī Parīzes spēlēs, kur viņš otrdien viens no pēdējiem iekļuva finālā. Reti kurš Londonā pievērsa uzmanību Kenijas šķēpmetējam Jūliusam Jego, kurš ierindojās 11. vietā, jo teju visi pārējie finālisti bija no "pareizajām" valstīm. Tomēr šķēpmešanas tektoniskās plātnes jau sāka pārvirzīties, vienīgi procesa rezultāts kļuva acīmredzams vēlāk.
Rio spēlēs 2016. gadā Volkots un Jego abi jau pakāpās uz pjedestāla, tiesa, neaizsniedzoties līdz augstākajai pozīcijai, ko ieņēma vācietis Tomass Rēlers. Savukārt Tokijas spēlēs nepieredzēti skaļš pieteikums izdevās iepriekš ēnā bijušajai Āzijai – zelta medaļu nopelnīja indietis Nīradžs Čopra, bet TOP5 noslēdza Pakistānas šķēpraidis Aršads Nadīms.
Olimpisko godalgu sadalījums Parīzē kļūs zināms ceturtdien, 8. augustā, bet kvalifikācijā eiropieši nopelnīja mazāk nekā pusi vietu finālā, turklāt TOP6 iekļuva tikai viens no viņiem – 3. vietu sasniegušais vācietis Julians Vēbers.
Rezultāti kvalifikācijā bija olimpiskā mēroga cienīgi – Čopra sasniedza gandrīz 90 metrus (89,34), daudz neatpalika karjerā divos pasaules čempionātos uzvarējušais Grenādas šķēpmetējs Andersons Pīterss, bet pirmajā pieciniekā ar rezultātiem virs 85 metriem iekļuva arī iepriekš minētie Nadīms un Jego. Iespējams, jauna kontinenta vēsmas šķēpmetēju konkurencē nesīs arī brazīlietis Luiss Maurisio da Silva, kurš sasniedza Dienvidamerikas rekordu (85,91 metrs).
Arī tālākiem finālā tikušajiem šķēpmetējiem rezultāti bija gana augsti – deviņi sportisti izpildīja kvalifikācijas normatīvu (84,00 metri), bet pēdējo vakanci nodrošināja rezultāts 82,91 metrs. Tik tālu šosezon nebija metis ne Gailums, ne Čakšs.
Protams, kvalifikācijas rezultāti nedod nekādas priekšrocības cīņā par medaļām, un finālistiem cīņa sāksies no nulles.
Par to ir nācies pārliecināties arī 2004. gadā Atēnās sudrabu nopelnījušajam Vadimam Vasiļevskim, kurš četrus gadus vēlāk Pekinā bija labākais kvalifikācijā, turpretim finālā augstāk par 9. vietu netika.
Līdz ar Indijas olimpiska mēroga panākumiem Čopra dzimtenē ir kļuvis par superzvaigzni gluži vai kā izcils kriketa spēlētājs. Par to varēja pārliecināties arī Parīzē, kur viņa tautieši pie sportistu un žurnālistu tikšanās zonas sacēla tik skaļu jandāliņu, skandējot sava tautieša vārdu, ka sportistam karstasinīgie fani bija pat mazliet jāpiekušina, lai mediju pārstāvji dzirdētu viņa sacīto. Pretēji visiem olimpisko spēļu priekšrakstiem Čopras autogrāfus uz akreditācijas kartēm lūdza šķēpmetēju intervējušie Indijas žurnālisti, tādējādi ļaujot nojaust sava tautieša popularitātes mērogu.
Diskutēt un apcerēt, kā Latvijai nākotnē atkal lepoties ar šķēpmetēju rezultātiem, būs laiks pēc Parīzes spēļu noslēguma. Līdz tam vēl jātur īkšķi un jācer uz krietni veiksmīgāku turpinājumu sieviešu konkurencē – trešdien starts kvalifikācijā Līnai Mūzei-Sirmajai un Anetei Sietiņai.
