Kopš 1998.gada Jūrmalā tiek rīkoti Starptautiskās Tenisa federācijas (ITF) ranga turnīri, taču tie pulcē tenisistus, kuri rangā ir tālu no pirmā simta. Savukārt tuvākie WTA turnīri, kur spēkojas planētas vadošās tenisistes, notiek Sanktpēterburgā, Maskavā, Prāgā, Budapeštā un citviet Eiropā.
Latvijai šobrīd ir divas ranga pirmā divdesmitnieka tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova, bet savu līdzjutēju priekšā viņas tuvākajā laikā spēlēs, iespējams, tikai Federāciju kausā.
"Visas nedēļas WTA kalendārā ir jau sadalītas, bet var nopirkt turnīru, piemēram, 1-2 nedēļas pirms Vimbldonas čempionāta. Tāpat varēja nopirkt turnīru vienā no oktobra nedēļām. Oktobrī Latvijā tenisu var spēlēt tikai iekštelpās, turklāt tam būtu nepieciešami 3-4 laukumi, no kuriem vienam jābūt vismaz ar 5000 skatītāju sēdvietām," atklāja Savickis.
LTS prezidents atzīmēja, ka pēc turnīra nopirkšanas pirmajā gadā tajā jāiegulda apmēram pieci miljoni eiro, pēc tam mazāk.
"Nerēķinot turnīra nopirkšanas izmaksas, ieguldījumi atmaksātos tikai aptuveni pēc desmit gadiem. Tāda mēroga turnīra sarīkošanai ir nepieciešams liels sponsors. Jābūt lieliem uzņēmumiem, kuri turnīrā reklamētos. Latvijā ir tikai daži uzņēmumi, kuri spētu atbalstīt tādu turnīru, savukārt ārzemju kompānijas sacensības izvēlētos rīkot savā mītnes zemē. Tas nenozīmē, ka šāda veida turnīrs Latvijā nevarētu notikt, tomēr tas ir ļoti sarežģīti," skaidroja Savickis.
Latvijas sieviešu tenisa izlase ar Aļonu Ostapenko, Anastasiju Sevastovu, Diānu Marcinkēviču un Danielu Vismani sastāvā aprīlī uzvarēja pārspēlēs par vietu Federāciju kausa pasaules otrajā grupā, iekļūstot starp planētas 16 labākajām komandām.
Tiesa, tenisā par turnīra nākamās fāzes sasniegšanu nacionālās federācijas nesaņem papildu finansējumu, kā tas ir, piemēram, futbolā.
"ATP un WTA ir privātas kompānijas, kas pelna lielu naudu, jo sevišķi "Grand Slam" turnīros. Tā nauda, kas nonāk ITF un "Tennis Europe" rīcībā, ir samērā niecīga. ITF organizē Deivisa kausu un Federāciju kausu, bet līdzekļu ir ļoti maz. ITF vajadzētu vairāk uzrunāt tos, kuri pelna lielu naudu uz tenisistu rēķina. Viņu peļņa mērāma miljonos. Vajadzētu izveidot sistēmu, kurā par katras nākamās kārtas pārvarēšanu, piemēram, "Grand Slam" turnīrā, sportista pārstāvētās valsts tenisa federācija saņem noteiktu summu. Tenisa savienības sagatavo aktierus skatuvei, kurā lielo turnīru rīkotāji pelna naudu. Par šo jautājumu esmu vairākkārt uzstājies un runājis Eiropas Tenisa savienības kongresos," atzīmēja Savickis.
Pēc Latvijas tenisistu panākumiem sporta veida popularitāte nedaudz augusi, bet tā varētu būt bijusi lielāka.
"Esam veikuši lielu izrāvienu. Pēc iekļūšanas pasaules otrajā grupā esam saņēmuši simtiem zvanu un apsveikumu. Ja tenisu sāktu spēlēt kāda augsta valsts amatpersona, piemēram, prezidents Raimonds Vējonis, tas uzreiz iegūtu lielāku popularitāti sabiedrībā. Kā zināms, tenisu var sākt spēlēt jebkurā vecumā," teica Savickis.
Ostapenko Federāciju kausā piedalās kopš 2013.gada un 40 mačos izcīnījusi 27 uzvaras, no tām 15 vienspēlēs, kas ir labākais rādītājs Latvijas komandas vēsturē. Savukārt Sevastova pirmo reizi Federāciju kausā spēlēja 2005.gadā, bet šogad atgriezās komandā pēc vairāku gadu pauzes.
Marcinkēviča Federāciju kausā spēlē kopš 2009.gada, neizlaižot nevienu sezonu, tādējādi ir viena no ilgāk spēlējošām tenisistēm Latvijas izlasē, bet 17 gadus vecā Vismane izlasi pārstāv trešo gadu pēc kārtas un ir viena no jaunākajām spēlētājām turnīrā.
